Pēc viņas paustā, būtībā konceptuāli atbalstīta arī ideja par viena veida pievienošanos valsts veselības apdrošināšanai. "Ja reiz vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem sociālās apdrošināšanas iemaksa bija palielināta par vienu procentpunktu, tad šī pieeja jāattiecina arī uz visiem citiem nodokļu režīmiem, gan mikrouzņēmumam, gan patenta maksas maksātājam, gan pašnodarbinātajiem," sacīja ministre.

Viņa uzskata, ka šāda pieeja ir taisnīgāka, jo tā ir progresīvāka, proti, fiksēts maksājums kā patlaban 250 eiro apmērā šogad cilvēkiem ar zemiem ienākumiem ir daudz smagāka nasta, nekā procentpunkts no pašnodarbinātā veiktajām iemaksām. Turklāt Viņķele pārliecināta, ka šāda pieeja ir daudz vieglāk administrējama, kā arī tiek nodrošināta vienāda pieeja visiem.

Attīstības komitejas otrā tikšanās notiks nākamnedēļ. Kā skaidroja Viņķele, ja tiks panākta vienošanās politiski, tad tālāk notiks diskusijas par piedāvājumu ar sociālajiem partneriem, darba devējiem, arodbiedrībām, kā arī mediķu un pacientu biedrībām.

Kā sacīja Viņķele, ja arī diskusijās priekšlikums gūs atbalstu, tad ministre ir gatava "ātrā tempā" virzīties uz Ministru kabinetu ar likumprojektu, bet pēc tam - arī uz Saeimu.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka koalīcijas Attīstības padomes sēdē Viņķele piedāvāja veidot vienotu veselības aprūpes pakalpojumu grozu, kā arī attiecināt procentpunktu sociālo iemaksu uz tādiem alternatīvajiem nodokļu režīmiem kā mikrouzņēmumiem, patentmaksu veicējiem, autoratlīdzību saņēmējiem un citiem.

Šādu piedāvājumu ministre izteica valdībai jau 19.februārī, kad šī iecere vēl neguva viennozīmīgu atbalstu, bet premjers Krišjānis Kariņš (JV) šī jautājuma vērtēšanu nodeva koalīcijas Attīstības padomei, kura vērtē strīdīgus, konceptuālus jautājumus.

Tāpat Viņķele rosina pie valsts apdrošināto personu lokā iekļaut arī iepriekš 12.Saeimā diskusijas raisījušos cilvēkus ar trešās grupas invaliditāti. Patlaban tā saukto atbrīvoto grupu vidū ir cilvēki ar pirmās un otrās grupas invaliditāti.

Ministre sacīja, ka nodokļu režīmu "harmonizācijas pasākumi" būs pagaidu regulējums, bet kopumā nepieciešams sākt sarunu par alternatīvajiem nodokļu režīmiem kopumā, pārsniedzot veselības aprūpes līmeni.

Viņķele gribētu, lai izmaiņas stājas spēkā no 2020.gada 1.janvāra.