Latvijas valdība ir noslēgusi ekonomiskās sadarbības starpvaldību līgumus ar Krieviju, Ķīnu, Baltkrieviju, Ukrainu, Kazahstānu, Azerbaidžānu, Gruziju, Moldovu, Uzbekistānu, Kirgizstānu, Turkmenistānu, Tadžikistānu un Armēniju. Tāpat pērn Ankarā Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa vizītes laikā tika parakstīta deklarācija par Apvienotās ekonomikas un tirdzniecības komisijas izveidošanu starp Latviju un Turciju.

Ņemot vērā Latvijas komersantu interesi par jauniem tirgiem, tai skaitā Līča valstīm, patlaban norit sarunas par starpvaldību ekonomiskās sadarbības vienošanos noslēgšanu ar Kataru un Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Ekonomikas ministrija norāda, ka Latvijas ekonomiskās attiecības ar visām četrpadsmit valstīm, ar kurām ir noslēgti ekonomiskās sadarbības līgumi, ir vērtējamas kā stabilas. Tomēr, tāpat kā pasaules ekonomikas attīstību kopumā, to paplašināšanos ietekmē arī ģeopolitiskā nestabilitāte Ukrainā un Vidējos Austrumos, ko apliecina Latvijas preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījuma dati

Lielākais Latvijas ārējās tirdzniecības partneris no valstīm, ar kurām ir noslēgti ekonomiskās sadarbības līgumi, ir Krievija, kas 2014.gadā bija otrais lielākais Latvijas ārējās tirdzniecības partneris ar apgrozījumu 2,65 miljardi eiro. Salīdzinot ar 2013.gadu, Latvijas preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums 2014.gadā ar Krieviju samazinājās par 3,9%. Svarīgākās Latvijas eksporta preces uz Krieviju bija alkoholiskie dzērieni, medikamenti, koksnes izstrādājumi, konservētas zivis u.c. Savukārt importā no Krievijas tika ievesti minerālie produkti, ķīmiskie produkti, metāla izstrādājumi, koksnes izstrādājumi u.c. Abu valstu pakalpojumu struktūrā gan importā, gan eksportā galvenokārt bija transporta, tūrisma pakalpojumi, kā arī komercpakalpojumi.

Pēdējos gados vērojams Latvijas tirdzniecības apgrozījuma pieaugums ar Ķīnu. 2014.gadā Ķīna bija Latvijas 15.nozīmīgākais tirdzniecības partneris - 22.lielākais eksporta un 10.lielākais importa partneris. 2014.gadā savstarpējās tirdzniecības dati liecina, ka kopējais Latvijas preču un pakalpojumu apgrozījums ar Ķīnu bija 501 miljons eiro, kas ir par 10,9% vairāk nekā 2013.gadā. Latvijas preču un pakalpojumu eksports uz Ķīnu 2014.gadā bija 111,9 miljoni eiro, kas ir par 36,3% vairāk nekā 2013.gadā, savukārt kopējais imports no Ķīnas bija 389,1 miljons eiro, kas ir par 5,2% vairāk nekā 2013.gadā.

Kopš 2010.gada Latvijas preču un pakalpojumu eksports uz Turciju ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes, ierindojot Turciju 2014.gadā 22.vietā Latvijas lielāko eksporta tirdzniecības partneru vidū. Pēdējos gados notikušās abu valstu amatpersonu vizītes augstākajā līmenī, notikušie komersantu biznesa forumi, apaļie galdi, dalība izstādēs ir apliecinājuši abu valstu komersantu interesi paplašināt savstarpējo sadarbību.

Tāpat aktīvi tiek stiprināta un paplašināta ekonomiskā sadarbība ar Austrumu partnerības valstīm - Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Moldovu un Ukrainu un Centrālāzijas valstīm - Kazahstānu, Kirgizstānu, Tadžikistānu, Turkmenistānu un Uzbekistānu, ko apliecina arī aktīvā vizīšu apmaiņa visaugstākajā politiskajā līmenī, piemēram, 2014.gadā Valsts prezidents ar plašu komersantu delegāciju apmeklēja Gruziju, Tadžikistānu un Uzbekistānu, savukārt 2013.gadā norisinājās Valsts prezidenta ar komersantu delegāciju vizītes Ukrainā, Azerbaidžānā, Turkmenistānā un Kazahstānā.

2014.gada statistikas dati rāda, ka Latvijas tirdzniecības apgrozījums ar Austrumu partnerības valstīm salīdzinājumā ar 2013.gadu ir samazinājies kopumā par 4,87%, ko ietekmēja tirdzniecības apgrozījuma samazinājums ar Ukrainu par 16,38% un Gruziju par 24,11%. Tāpat salīdzinoši neliels samazinājums ir vērojams Latvijas tirdzniecības apgrozījumā ar Baltkrieviju par 0,23% un Azerbaidžānu par 0,19%. Tomēr pozitīvi vērtējams, ka, neskatoties uz ārējo faktoru ietekmi, Latvijas tirdzniecības apgrozījums ir būtiski pieaudzis ar Moldovu - par 25,5% un Armēniju - 32,77%. Nozīmīgāko preču grupu eksports uz šīm valstīm ir ķīmiskās rūpniecības produkti (medikamenti), pārtikas rūpniecības produkti (zivrūpniecības un lauksaimniecības nozares produkti), mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas u.c.

Lai gan tirdzniecības apjomi ar Centrālāzijas valstīm ir salīdzinoši nelieli, Latvijas preču un pakalpojumu eksportā ar šīm valstīm kopumā ir vērojama pozitīva tendence - preču un pakalpojumu eksports 2014.gadā ir pieaudzis par 3,44%, salīdzinot ar 2013.gadu, veidojot 184,77 miljonus eiro. 2014.gadā ar visām Centrālāzijas valstīm, salīdzinot ar 2013.gadu, Latvijas preču un pakalpojumu eksports ir pieaudzis - ar Uzbekistānu par 27,79%, Kirgizstānu par 6,91%, Turkmenistānu par 30,39% un Tadžikistānu par 75,12%, izņemot Kazahstānu, kas ir lielākais Latvijas tirdzniecības partneris šajā reģionā, ar kuru preču un pakalpojumu eksports ir samazinājies par 15,39%.

Ekonomikas ministrija informē, ka 2014.gadā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance ar Krieviju, Armēniju, Azerbaidžānu, Gruziju, Kirgizstānu, Kazahstānu, Moldovu, Tadžikistānu, Turkmenistānu, Turciju, un Uzbekistānu bija pozitīva, tas ir, Latvijas eksporta apjomi pārsniedza importa apjomus no šīm valstīm. Savukārt negatīva tirdzniecības bilance bija ar Baltkrieviju, Ķīnu, Ukrainu.