Premjeram tika vaicāts, kāda būs valdības rīcība saistībā priekšgājēju solīto pedagogu algu palielināšanu. Politiķis uzsvēra, ka šī algu reforma tika solīta, ja tiks veikta teritoriālā reforma un skolu tīklu optimizācija, kas dažās pašvaldībās ir izdarīts, bet citās nav.

"Un tagad iznāk, ka visa valsts un skolotāji ir ķīlnieki, jo dažas pašvaldības atsakās darīt to, kas likumā ir noteikts," pauda Kariņš, piebilstot, ka ir ap 50 šādu pašvaldību.

"Es uzdodu jautājumu - ja mums šobrīd ir jāatrod naudas avots [..], varbūt mēs varam skatīties, kā pārdalīt daļu naudas, kas bija domāta pašvaldību finansēšanai un virzīt to pedagogu algām," teica Kariņš, precizējot, ka runā par Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu.

Viņš uzsvēra, ka uzdod jautājumu, vai ir pareizi valstij finansēt tās pašvaldības, kas atsakās izdarīt to, ko pašas apņēmušās un ko likums uzliek par pienākumu.

Premjers gan piebilda, ka nezina, vai šīs būs gala risinājums. Ceturtdien, 28.februārī, ir paredzēta viņa, izglītības ministres, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra un finanšu ministra tikšanās par šiem jautājumiem.

Kā ziņots, pedagogi solījuši pulcēsies protesta akcijā, ja līdz marta sākumam 2019.gada budžetā nebūs rasti līdzekļi, lai pildītu pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku.

Tikmēr koalīcija solījusi meklēt risinājumus pedagogu algu celšanai, taču konkrētus termiņus nenosauc.

Kariņš iepriekš uzsvēris, ka pedagogu atalgojuma pieaugumu plānots risināt 2020.gada budžetā. Saistībā ar agrāk Saeimas pieņemtajiem lēmumiem, kas attiecas uz "vēl lielākiem algas paaugstinājumiem pedagogiem",- šis process attieksies uz 2020.gada budžetu, "kad sāksim veidot savu politiku, nevis tehniski pieņemt budžetu", iepriekš žurnālistiem skaidroja premjers.