Siliņš pensionāru pieaugošo nabadzības risku uzskata par "pašu galveno, visnepatīkamāko problēmu, kas šobrīd ir aktuāla pensionāriem". "Latvijā ik gadu tiek noteikta nabadzības riska robeža. Piemēram, 2017.gadā tie bija 367 eiro, bet pērn - jau 405 eiro. (...) Latvijā kopumā pērn 84% pensiju bija zem nabadzības riska robežas. Salīdzinājumam - 2017.gadā tādu bija 74%."

LPF vadītājs uzsvēris, ka nabadzības riska robeža ar katru gadu pieaug, turklāt aizvien straujāk. "Esam mēģinājuši saprast iemeslus, un secinājumi ir gana skaidri. Pirmkārt, pensionāri netiek līdzi algu pieaugumam."

"Otrkārt, aizvien vairāk atpaliek tie pensionāri, kuri saņem mazās pensijas - pensiju indeksācijas rezultātā viņiem reālais pensijas pieaugums ir mazāks, jo to rēķina procentos pret pensijas summu. Un viņi atpaliek neglābjami. Tas nav godīgi. Ja apzināmies, ka indeksācijas uzdevums ir kompensēt pieaugušos izdevumus, tad maizīte taču maksā visiem vienādi - gan tam, kurš saņem 100 eiro pensiju, gan tam, kurš saņem 500 eiro pensiju. Indeksē ne jau visu pensiju, bet pusi no tā sauktās vidējās iemaksu algas, kas pērn bija ap 400 eiro. Pieņemot, ka indeksācijas apjoms ir 5% - tātad no 400 eiro tie būtu 20 eiro, un attiecīgi par šādu summu būtu jāpalielina visas pensijas," turpinājis Siliņš.

Siliņš tomēr neatbalsta deju noteikt minimālās pensijas apmēru 215 eiro, kas ir puse no minimālās algas. "Redziet, šobrīd ir daudz pensionāru, kuru darba stāžs ir 30, 40 un pat 50 gadu, bet kuru pensija ir 180, 190 eiro mēnesī, bet šiem cilvēkiem tagad pasaka - tava pensija būs tikpat liela kā tam, kura stāžs ir, piemēram, pieci gadi," neapmierinātību ar ieceri skaidrojis LPF pārstāvis.