Savukārt 33% respondentu norādījuši, ka Latvijai imigrantus integrēt neizdodas, bet vien 6% norādījuši, ka valstij izdodas integrēt imigrantus, tikmēr 12% nebija viedokļa šajā jautājumā.

Tiem, kas norādījuši, ka Latvijai izdodas integrēt imigrantus, galvenokārt bijusi pieredze ar imigrantu problēmu risināšanu, secināts pētījumā. Tāpat šie respondenti pauduši iejūtīgāku attieksmi pret migrāciju kā mūsdienu sabiedrības procesu. Viņi arī norādījuši, ka imigranti nereti ir izglītoti cilvēki. Pēc šo cilvēku domām, problēmas radot tas, ka politiskajā retorikā tiek radītas bailes no imigrantiem, nevis tiek rādīti veiksmīgi integrācijas piemēri.

Savukārt argumentējot to, kāpēc integrācija neizdodas, respondenti pauduši nostāju, ka Latvijai imigrantus nav vēlmes pieņemt, bet imigrantiem nav vēlmes Latvijā palikt.

Tāpat integrāciju nesekmējot padomju laiku aizspriedumi pret svešādo, proti, tā laika iebraucēji neintegrējās gadu desmitu laikā, tāpēc ir bažas par spēju pieņemt nacionālo kultūru vēl attālākas mentalitātes un ticības pārstāvjiem. Pētījuma laikā veiktajās intervijās arī atklāts, ka Latvijā trūkst tolerances pret cilvēkiem ar citu ādas krāsu. Vienlaikus no valsts puses esot netaisnīgi, ja imigrantiem tiek nodrošināts vairāk naudas un iespēju nekā pašu iedzīvotājiem.

Taujāti, cik droši respondenti jūtas Latvijā un Eiropas Savienībā (ES) terorisma draudu ziņā, lielākā daļa jeb 70% norādījuši, ka Latvijā apdraudējumu nejūt un jūtas droši, savukārt 24% jūtas daļēji apdraudēti, bet tikai 5% norādījuši, ka nejūtas droši. Tie respondenti, kas norādījuši, ka jūtas droši, to pamato ar uzskatu, ka Latvija nav teroristu mērķis. Tas tiek skaidrots ar mazo iedzīvotāju populāciju, valsts izmēru un ģeopolitisko nenozīmīgumu.

Vairāki respondenti tomēr izteikuši bažas par atbildīgo institūciju spējām šādus draudus novērst, ja tādi rastos. Piemēru vidū izcelts Rīgā notikušais simtgades salūts, kad netika kontrolēta pūļa plūsma pēc pasākuma.

Attiecībā uz drošību ES, katrs piektais jeb 21% respondentu norādīja, ka jūtas droši, savukārt 67% jūtas nedaudz apdraudēti. Apdraudēts ES no terorisma draudiem jūtas katrs desmitais Latvijas respondents. Pētījumā dalībnieki nereti sajutušies nedroši, ieraugot bruņotus karavīrus, kas sastopami Eiropas pilsētu centrā, stacijā vai lidostā. Daži no respondentiem atzinuši, ka, baidoties no terorisma draudiem, apdomā arī savus ceļojuma plānus.

Šis ir jau ceturtais EP Vēlētāju gaidu pētījums. Tas tika veikts laika posmā no 2018.gada 28.novembra līdz 2019.gada 5.janvārim Rīgā un Latvijas novados, kopumā no 35 Latvijas vietām. 250 respondentu vidū bija dažādu interešu grupu pārstāvji - pilngadīgi pilsoņi ar aktīvu dzīves pozīciju un balsi. Vairums interviju notika klātienē.

Interviju gaitā tika izzināts interešu grupu noskaņojums un viedokļi par EP prioritātēm, ko iedzīvotāji nosaukuši par būtiskākajām, tajā skaitā ES nākotne, vide un klimata pārmaiņas, migrācija, patērētāju aizsardzība, drošība, sociālā aizsardzība, cilvēktiesības un izaugsme. Vairākus jautājumus Latvijas interešu grupu pārstāvjiem uzdeva pašreizējie Latvijas EP deputāti.