Pērn par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu VP sākti 130 kriminālprocesi, bet 130 lietas nodotas kriminālvajāšanai prokuratūrā. Gadu iepriekš VP par šādiem noziegumiem bija ierosinātas 77 lietas.

Par noziedzīgi iegūtiem naudas līdzekļiem pērn atzīti aptuveni 6,3 miljoni eiro, no kuriem 5,6 miljoni ieskaitīti valsts budžetā, bet pārējā nauda atdota īpašniekiem.

Ķuzis šodien žurnālistiem pauda cerību, ka VP atbilstoši savai kompetencei izdosies dzīvē sekmīgi ieviest Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas "Moneyval" konstatēto risku mazināšanas pasākumus.

Pēc Ķuža vārdiem, minētie dati gan pilnībā neatspoguļo Latvijas panākumus cīņā ar naudas atmazgāšanu, jo pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu cīnās arī citas izmeklēšanas iestādes - Nodokļu un muitas policijas pārvalde un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Nesen pārvalde paziņoja, ka pērn kriminālprocesos atgūstamo līdzekļu apmērs ir 17,092 miljoni eiro, savukārt par noziedzīgi iegūtu atzīta manta 2,663 miljonu eiro apmērā, kas jau ir ieskaitīta valsts budžetā.

Jau ziņots, ka pērn rudenī valdībā apstiprināts pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma risku finansēšanas novēršanai. Plānā ietvertie pasākumi ir jārealizē līdz šī gada 31.decembrim.

Katrai plānā iesaistītajai institūcijai ir sava atbildības joma plāna pasākumu ieviešanai.

"Moneyval" noteikusi Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu un brīdinājusi par iekļaušanu "pelēkajā sarakstā", ja netiks panākti uzlabojumi. Tās ziņojuma par Latviju kopsavilkumā skaidrots, ka kontroles režīms pastiprināts, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem.

"Moneyval" Latvijas rīcību atzīst par mazefektīvu divās jomās - patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā.