Šodien partijas runājušas par iespējamo valdības veicamo darbu laika grafiku - katra partija iezīmēja jautājumus, uz kuriem varētu būt galvenais uzsvars jaunajā valdībā, stāstīja Gobzems.

Apgalvojot, ka divu nedēļu laikā līdz sīkumiem visus valdības veidošanas principus izrunāt nevarēšot, premjera amata kandidāts pauda, ka "ar katru dienu ejam arvien dziļāk un dziļāk". Viņš solīja, ka nākamajā nedēļā sarunu partneri nonāks pie deklarācijas preambulas apspriešanas, kā arī sarunas par iespējamo atbildības jomu sadalījumu.

Gobzems informēja, ka iecerētā saruna starp Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, sešām 13.Saeimā ievēlētajām partijām un Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšnieku Jāni Maizīti par pielaižu valsts noslēpumam izsniegšanas principiem nenotiks. Vairākas partijas norādījušas, ka tāda ir nepieciešama, lai viestu skaidrību par iespēju Gobzemam laicīgi saņemt pielaidi valsts noslēpumam.

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis Jānis Bordāns aģentūrai LETA uzsvēra, ka tikšanos ar Valsts prezidentu nav prasījis un diez vai pats uz to būtu gājis, tāpēc viņam nav īpašu emociju par to, ka šāda saruna tuvākajā laikā nenotiks. Bordāns akcentēja, ka tādas lietas kā pielaide valsts noslēpumam bija jāatrisina laikus, tāpēc politiķi izbrīnīja prezidenta rīcība šajā jautājumā. Politiķis atzina, - ja Gobzemam nebūs pielaides valsts noslēpumam, tas būs šķērslis valdības izveidošanai.

Bordāns pauda, ka nav skaidrības, kā tiek motivēta premjera kandidātu izvirzīšana, līdz ar to viņam radies jautājums, vai Valsts prezidents savu līdzšinējo rīcību nav saskaņojis ar kādām citām no Saeimā pārstāvētajām partijām. JKP līderis pieļauj, ka nākotnē tiks gūta skaidrība šajos jautājumos. Politiķis norādīja, ka valdības veidošanas sarunas pašlaik turpinās un liela pagrieziena tajās nav bijis. Bordāns pats atsevišķās no sarunām, arī šodienas tikšanās reizē, nepiedalījās, JKP pārstāvot citiem politiķiem.

Partiju apvienības "Attīstībai/Par!" (AP) līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts pieļāva, ka skaidrība, cik lielas ir izredzes pašreizējā ciklā izveidot valdību, gaidāma nākamās nedēļas sākumā, kad būs detalizētākas sarunas par veicamajiem darbiem. Viņš pauda, ka no pirmās šiem jautājumiem veltītās sarunas bija "sagaidījis vairāk", jo šodien apspriede vairāk notikusi virsrakstu līmenī. Veicamie darbi netika dziļāk pārrunāti un nebija īstas diskusijas, kas ļautu saprast, cik lielā mērā partijas var vai nevar vienoties par to, kas jāpaveic, skaidroja Pavļuts. Politiskajiem spēkiem bija arī dažāda izpratne, ko dēvēt par reformu, tāpēc nolemts plānus saukt par darāmo darbu sarakstu, norādīja AP politiķis.

Pavļuts arī pauda bažas par to, ka sarunas starp partijām, Vējoni un Maizīti izpalikšana saglabās neskaidrības par iespēju Gobzemam saņemt pielaidi valsts noslēpumam, kā arī to, vai nepieciešami grozījumi pielaides piešķiršanas kārtībā. "Ja saruna nenotiks, tas varētu būt apgrūtinošs faktors," teica Pavļuts. Vērtējot iespējas panākt vienošanos par valdības izveidi, Pavļuts sacīja, ka patlaban viņam esot par maz informācijas, lai noformulētu šādu viedokli.

Komentējot valdības veidošanas sarunas, nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bērziņš norādīja, ka apspriedes neliecina par kādām ļoti lielām problēmām, izņemot, jau zināmās ideoloģiskās domstarpības starp atsevišķām partijām. Šodien tika pārrunāti reformu iespējamie virzieni, un nacionālā apvienība pieteica jautājumu par pārejas uz izglītību latviešu valodā turpināšu arī bērnudārzos. Apspriedē vairāk tika veikta plānoto reformu apkopošana, nevis norisinājās saturiska diskusija, norādīja politiķis. Reizē viņš pauda, ka pozitīvi ir vērtējams formāts, kur pie galda sēž visu sešu politisko spēku pārstāvji, turklāt "KPV LV" ar valdības deklarācijas projektu solījusi iepazīstināt jau tuvākajās dienās.

Lūgts vērtēt to, ka prezidentam tuvākajā laikā nav iecerēta tikšanās ar partijām, Bērziņš aģentūrai LETA atbildēja, ka prezidentam ir iespējams noteikt savu darba kārtību, bet, ja partijas lūdz ar viņu tikšanos, tad tas savā ziņā būtu prezidenta pienākums tikties un pārrunāt izveidojušos situāciju. Reizē partijas "nevar uzspiest" un prezidents pats var noteikt, vai un ko aicināt uz sarunām, secināja Bērziņš.

Uz jautājumu, vai šādas sarunas izpalikšana liks šķēršļus Gobzema valdības izveidošanai, Bērziņš atbildēja, ka, prezidentam būtu jāuzņemas atbildība par tālāko procesu, ja Gobzems nesaņemtu pielaidi valsts noslēpumam, jo Gobzemu amatam nominējis prezidents. Šāda situācija nebūtu savienojama ar valdības darbu, tāpēc nacionālā apvienība ļoti cer uz iespēja partijām tikties ar Valsts prezidentu un pārrunāt šo jautājumu, norādīja VL-TB/LNNK politiķis.

Zaļo un zemnieku savienības valdes loceklis Augusts Brigmanis žurnālistiem atzina, ka viņam šķiet "simpātiski, ka sarunas [starp partijām] ir strukturētas un labi sagatavotas". Politiķa ieskatā, tas esot svarīgi, jo 13.Saeimā ievēlēts daudz jaunu deputātu. Brigmanis uzsvēra, ka ir būtiski izrunāt vēlamās reformas, jo, kā liecina vēlēšanu rezultāti, sabiedrība alkst pārmaiņas.

"Varbūt no malas šķiet, ka valdības veidošana ir ilgstošs process, bet to zināmā mērā nosaka tas, ka ir atjaunojies cilvēku korpuss, kas strādās Saeimā. Patlaban tas, kas notiek, ir salīdzinoši pozitīvi," izteicās Brigmanis.

Kā ziņots, pagaidām iespējamais valdības sastāvs un tas, kuras partijas varētu atbalstīt Ministru prezidenta amatam nominētā Alda Gobzema valdību, vēl nav skaidrs.

Sarunās par iespēju izveidot Gobzema valdību piedalās viņa pārstāvētā "KPV LV", AP, Jaunā konservatīvā partija, nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, Zaļo un zemnieku savienība, kā arī "Jaunā Vienotība". Visas šīs partijas pauda, ka neredz iespēju veidot valdību ar "Saskaņu".

Valsts prezidents Raimonds Vējonis devis Gobzemam laiku līdz 10.decembrim, lai panāktu vienošanos par topošo valdību un tās prioritātēm.

Kopumā parlamentā darbojas septiņas frakcijas. No "Saskaņas" Saeimā ievēlēti 23 deputāti, Jauno konservatīvo partiju un "KPV LV" pārstāv pa 16 deputātiem, "Attīstībai/Par!" un nacionālo apvienību - pa 13, Zaļo un zemnieku savienību - 11, bet "Jauno Vienotību" - astoņi.