Pāvests savā uzrunā lika uzsvaru uz Aglonu un Latgali kā Māras jeb Marijas zemi, atgādinot visiem klātesošajiem par dievmātes Marijas rādīto piemēru tam, kāda nostāja arī šobrīd cilvēkiem jāieņem attieksmē pret sabiedrības atraidītajiem un cietējiem.

Citāts no Pāvesta Franciska homīlijas:

“(..) Marija “stingri stāv uz kājām” līdzās savam Dēlam. Nav viegli tur stāvēt, bet viņa neizvairās un nekādā gadījumā nav mazdūšīga. (..) Ar to Marija rāda vispirms jau to, ka viņa ir līdzās tiem, kuri cieš, līdzās tiem, no kuriem visa pasaule bēg, un līdzās tiem, kas tiek tiesāti, visu nosodīti un izsūtīti. Nav runa par to, ka viņi ir apspiesti vai izmantoti, bet gan par to, ka viņi vispār ir “ārpus sistēmas”. (..) Ir taisnība, ka reizēm, kad esam atvērušies citiem, tas mums ir bijis sāpīgi. Tāpat ir taisnība, ka šī laika politiskajās realitātēs mums atmiņā vēl sāpīgi svaigas palikušas sadursmes nesenajā vēsturē. (..) Laikmetā, kad, šķiet, atgriežas tādas mentalitātes, kas mūs aicina neuzticēties citiem kuras ar statistikas datiem grib mums pierādīt, ka mums klātos labāk un būtu drošāk, ja mēs būtu tikai paši vien, Marija un šo zemju mācekļi aicina mūs pieņemt otru un no jauna uzticēties brāļiem, universālajai brālībai.”

Bez pašvaldību un valdības pārstāvjiem, kas arī pulcējās Aglonas bazilikā, lai piedalītos pāvesta Franciska dievkalpojumā, pāvesta homīliju jeb vispārējo ticīgo lūgšanu latviski lasīja aktrise Olga Dreģe, bet latgaliski – režisors Jānis Streičs. Klātesošie Aglonā atzina, ka šis ir vēsturisks notikums, kurā jūtama arī īpaša miera un saticības gaisotne.

Lai gan klātesošajiem Aglonā un citiem katoļticīgajiem Latvijā pāvesta atbraukšana tiešām bijis liels notikums, sociālo mediju vidē netrūka arī izsmejošu komentāru par pāvesta vizītes dienai piešķirto valsts līmeņa brīvdienu, kā arī par finansējumu gandrīz miljona eiro apmērā, kas piešķirts ar vizīti saistīto pasākumu nodrošināšanai. Ticīgie Aglonā gan norādīja, ka šis ir vēsturisks notikums, kam šādi tēriņi šķiet normāli, lai gan pirms 25 gadiem, sagaidot pāvestu, viss esot bijis daudz vienkāršāk un arī izdevies labi.

Šobrīd mediju vidē tiek aktualizēts jautājums, vai arī atbraucot citu konfesiju vai uzskatu līderiem, valstī būs oficiālas brīvdienas, jo Latvijā katoļticīgo skaits pagājušajā gadā sastādījis vien 17,46 procentus no kopējā valsts iedzīvotāju skaita. Arī lielie naudas ieguldījumi drošības un mediju darba nodrošināšanā, kā arī pārmērīgajās organizatoriskajās pasākuma izmaksās, kurās, piemēram, ietilpst pāvesta vizītes darbinieku speciālu jaku izšūšana, lielai sabiedrības daļai nešķiet līdz galam racionāls ieguldījums starptautiskā Latvijas tēla veidošanā, ņemot vērā valsts ekonomisko situāciju un citas valsts līmeņa problēmas, kurām finansējumu nevar atrast jau vairāku gadu garumā.