Viņa atzīmēja, ka, neskatoties uz kopējo inflācijas tempu samazinājumu, ko varēja novērot šā gada pirmajā pusē, stiprais iekšzemes pieprasījums sāk atstāt arvien nozīmīgāku ietekmi arī uz šo rādītāju. "Gaidāms, ka pamatinflācija jeb inflācija, neietverot enerģijas un pārtikas cenas, šogad būs augstāka nekā pērn. Augsta pamatinflācija var saglabāties arī 2019.gadā, atspoguļojot augošās darbaspēka izmaksas, kā arī naftas cenu pieauguma netiešo ietekmi," sacīja Razmusa.

Vienlaikus viņa piebilda, ka uztraukumam šobrīd nav pamata, jo inflācijas rādītājs, kas ir tuvu 3%, Latvijai nav bīstams un drīzāk atspoguļo veselīgu ekonomikas izaugsmi un konverģences procesu, pakāpeniski mazinoties plaisai starp Latvijas un turīgo Rietumeiropas valstu iedzīvotāju ienākumiem.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju Latvijā patēriņa cenas samazinājās par 0,1%, bet gada inflācija - šogad augustā salīdzinājumā ar 2017.gada augustu - sasniedza 2,8%. Savukārt 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā audzis par 2,4%.