Pētījums: Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju sevi pieskaita vidusslānim 0

Ceturtdiena, 13 sep 2018, 08:08 Versija drukāšanai

Pētījums: Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju sevi pieskaita vidusslānim

Vairāk nekā puse jeb 52,6% Latvijas iedzīvotāju savu mājsaimniecību pieskaita vidusslānim, liecina "Swedbank" finanšu institūta veiktā pētījuma par sabiedrības vidusslāni Latvijā rezultāti.


Prezentējot pētījumu "Swedbank", Finanšu institūta eksperte Evija Kropa atgādināja, ka iedzīvotāju vidusslānis ir sabiedrības grupa, kas sniedz ne tikai būtisku pienesumu valsts budžetā un veicina valsts ekonomikas izaugsmi, bet arī mazina sociālo nevienlīdzību, radot labāku kopējo noskaņojumu sabiedrībā. Tomēr visā pasaulē nav vienotas definīcijas personas piederībai vidusslānim. Lai gan visbiežāk pastāv uzskats par vidusslāņa piederību konkrētam ienākumu līmenim, tomēr no finanšu pratības viedokļa ne mazāk svarīgs - ko ar šo summu iedzīvotājs var paveikt un kādi ir viņa finanšu paradumi. Būtiski ir arī vidusslāņa dzīves apstākļi, turība, ienākumi un patēriņš, sacīja Kropa.

 

Saskaņā ar "Swedbank" aptaujas datiem, vairums jeb 52,6% Latvijas iedzīvotāju savu mājsaimniecību vērtē kā vidusslānim piederošu, savukārt 39,4% - zem vidusslāņa, 4,6% bija grūti sniegt atbildi uz šo jautājumu, bet 3,4% iedzīvotāju savu mājsaimniecību pieskaita virs vidusslāņa esošajām kā turīgāku par to.

 

Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijā visvairāk vidusslānim piederīgi jūtas gados jaunāki iedzīvotāji - vecumā līdz 45 gadiem, ar augstāko izglītību un vidēji augstiem vai augstiem ienākumiem. Starp dažādu Latvijas novadu iedzīvotājiem jautājumā par piederību vidusslānim valda zināma vienprātība. Tikmēr ar vidusslāni sevi visbiežāk neidentificē iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem, pamatizglītību un arī iedzīvotāji pēc 45 gadiem.

 

Vairums jeb 59,6% iedzīvotāju drīzāk sliecas domāt, ka vidusslānim ir pieskaitāma ne vairāk kā 30% no sabiedrības.

 

Pēc Latvijas iedzīvotāju domām, mājsaimniecību par piederošu vidusslānim var uzskatīt, ja ikmēneša ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir vismaz 810 eiro pēc nodokļu nomaksas. Turpretī par turīgām iedzīvotāji uzskata mājsaimniecības, kur katram cilvēkam ģimenē ik mēnesi rocība pārsniedz 2600 eiro pēc nodokļu nomaksas. Pētījuma rezultāti liecina, ka aptaujāto aplēstais vidusslānim raksturīgo ienākumu apmērs uz katru ģimenes locekli ir nepilniem 29% no tiem iedzīvotājiem, kuri sevi pie tā pieskaita.

 

Svarīgākie vidusslāņa mājsaimniecību raksturojošie kritēriju aptaujāto iedzīvotāju ieskatā ir tas, ka pieder nekustamais īpašums - mājoklis vai zeme (ar vai bez hipotēkas), ko kā būtisku kritēriju vērtē 73,1% respondentu, vismaz reizi gadā var atļauties doties vismaz septiņu dienu ilgā ārvalstu ceļojumā - 54,3%, bez grūtībām var atļauties segt savus ikmēneša kredītmaksājumus (tiek galā ar savām parādsaistībām) un citus obligātos maksājumus - -53,8%, var atļauties privātās/maksas medicīnas pakalpojumus - 44,2%.

 

Realitātē lielākajai daļai jeb 67,2% mājsaimniecību, kas sevi pieskaita vidusslānim, pieder nekustamais īpašums - mājoklis vai zeme (ar vai bez hipotēkas), savukārt - 35,4% bez grūtībām var atļauties segt savus ikmēneša kredītmaksājumus un citus obligātos maksājumus, savukārt 29,7% var atļauties iegādāties mazlietotu auto ar vai bez kredīta starpniecības, 26,5% var atļauties izmantot privātās/maksas medicīnas pakalpojumus.

 

Tikai 10% pētījuma respondentu ir spējīgi izpildīt savus vidusslāni definējošos kritērijus - viņiem pieder nekustamais īpašums, viņi bez grūtībām var atļauties segt savus ikmēneša obligātos maksājumus, kredītmaksājumus un vismaz reizi gadā var atļauties doties vismaz septiņu dienu ilgā ārvalstu ceļojumā. No iekļūšanas šajā sabiedrības grupā lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju attur ārvalstu ceļojumi un grūtības segt ikmēneša obligātos tēriņus. Tas apliecina, ka ienākumu apmērs vien nenozīmē piederību vidusslānim - augot ienākumiem, rodas vēlme palielināt arī izdevumus un saglabājas izaicinājums šīs divas pozīcijas samērot, sacīja Kropa.

 

Ja ceļošanas kritērijs tiek aizstāts ar iedzīvotāju rīcībā esošajiem uzkrājumiem, vidusslānim atbilstošo Latvijas mājsaimniecību īpatsvars pieaug līdz 35% (pieder nekustamais īpašums, bez grūtībām var atļauties segt savus ikmēneša obligātos maksājumus, kredītmaksājumus un ir izveidoti uzkrājumi vismaz vienas mēnešalgas apmērā, neskaitot pensiju uzkrājumus).

 

Kropa sacīja, ka iepriekš minētie dati paliecina, ka Latvijas iedzīvotāji dzīvo piesardzīgi un sākotnēji vēlas veidot finanšu rezerves, nevis tērēt ieņēmumus ceļojumiem vai papildu ikmēneša izdevumiem par restorāniem, kultūras un izklaides pasākumiem.

 

Tikmēr "Swedbank" ekonomiste Linda Vildava sacīja, ka ienākumu nevienlīdzība laikā no 2005.gada līdz 2016.gadam Latvijā ir samazinājusies, lai gan tā joprojām Latvijā ir problēma.

 

Pētījums veikts šā gada augustā, klātienē ar tiešo interviju palīdzību aptaujājot 1015 respondentus to dzīvesvietās.

0
Autors:LETA
Foto:Pixabay

Komentāri (0)

Citas ziņas

 

20. maijā, 10:58 Šmakovkas muzejs aicina uz 3. dzimšanas dienu
17. maijā, 21:00 Vasaras sezonā Daugavpils cietoksnī darbosies “Krāmu tirdziņš” (VIDEO)
17. maijā, 16:20 «Latgales partija» noslēdz sadarbības līgumu ar «Attīstībai/Par!» (VIDEO)
17. maijā, 16:15 Slimnīcu tīkla reforma (VIDEO)
16. maijā, 11:35 Sarkanais krusts īsteno projektu ģimenēm (VIDEO)
16. maijā, 11:30 VARAM ministrs Juris Pūce apmeklē Daugavpili (VIDEO)
15. maijā, 13:00 Daugavpilī svin 71. Izraēlas neatkarības gadadienu (VIDEO)
15. maijā, 12:35 Uzņēmēju dienas Latgalē (VIDEO)
14. maijā, 08:38 Baltkrievu kultūras centrs aicina uz savu jubilejas koncertu
13. maijā, 14:06 Par katru sadedzināto atkritumu konteineru tiek uzsākta krimināllieta
9. maijā, 21:00 Trauksmes sirēnu pārbaude (VIDEO)
9. maijā, 16:45 Daugavpilī dejo vēsturiskās dejas (VIDEO)
9. maijā, 16:40 Izsludināta grantu programma “Impulss” (VIDEO)
9. maijā, 10:00 Mārtiņš Bondars apmeklē Daugavpili (VIDEO)
9. maijā, 08:00 Noslēdzies “BigBank Skrien Latvija” Daugavpils pusmaratons (VIDEO)

 

Reklāma

 
-Dautkom ziņas












Projekti

Projekti

Projekti

Projekti