Latvijā pirmā glābējsilīte tika atklāta tieši pirms deviņiem gadiem - 2009.gada 8.septembrī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā. Kopumā Latvijā šobrīd ir astoņas glābējsilītes - Rīgā, Liepājā, Daugavpilī, Ventspilī, Rēzeknē, Madonā, Valmierā un Jelgavā. Līdz šim pēdējā glābējsilīte izveidota 2014.gadā Jelgavā.

Kopumā glābējsilītes visā Latvijā nonākuši 44 bērni - 20 zēni un 24 meitenes. Lielākajai daļai no viņiem bija labs, ļoti labs vai apmierinošs veselības stāvoklis, atsevišķos gadījumos bērnu veselības stāvoklis bija normas robežās, bet divos gadījumos bērnu veselības stāvoklis bija vidēji smags. Vairākos gadījumos silītē tika ievietots tikai divas vai trīs dienas vecs zīdainis.

Kā liecina pieejamā informācija, viens no bērniņiem glābējsilītē nonāca pēc dzemdībām mājās. Dzemdības bija notikušas attiecīgās dienas plkst.10, bet silītē bērns atstāts tās pašas dienas plkst.19.50. Mediķi pēc apskates secinājuši, ka bērns bijis "praktiski vesels".

Arī veidi, kā bērni tika atstāti glābējsilītēs, bijuši ļoti atšķirīgi. Vairākos gadījumos bērni atstāti ar norādījumiem par bērna dzimšanas datumu, svaru, garumu, asinsgrupu un saņemtajām potēm, turklāt atsevišķos gadījumos norādīts arī bērna vārds. Reizēm bērniņš atstāts kopā ar autiņbiksītēm, pudelītēm ar ēdienu, apģērbu, sedziņu un pat krēmu. Kāds bērniņu atstājis arī ar norādījumu, cik zīdainis apēd.

Visbiežāk, atstājot bērnu, cilvēki nav norādījuši iemeslus, tomēr vienā gadījumā māte uzskatījusi, ka nevar adekvāti mīlēt un aprūpēt savu bērnu, tāpēc nodod viņu audzināšanā vecākiem, kuri to spēs. Kāda cita māte norādījusi, ka par bērnu parūpēties nevar finansiālu apstākļu dēļ.

Šogad glābējsilīte nonācis tikai viens zīdainis - 3,750 kilogramus smags un 52 centimetrus garš puisītis, kurš tika atstāts Ventspils glābējsilītē. "Bērns bija ietērpts zilās drēbītēs, līdzi vēstule ar norādītu bērna dzimšanas datumu un laiku. Mediķi pēc bērniņa apskates secinājuši, ka viņa veselība ir normas robežās," teikts gadījuma aprakstā.

Šis ir pirmais gads, kurā līdz septembrim glābējsilītēs nonācis tikai viens bērns. Pēdējos trīs gadus - 2017., 2016. un 2015.gadā - glābējsilītēs kopumā nonākuši 15 bērni, katru gadu pa pieciem. Visvairāk bērnu glābējsilītes tika atstāti 2012.gadā, kad tika atstāti deviņi bērni.

Lielākā daļa jeb 26 bērni tika atstāti Rīgā, četri - Jelgavā, par trim - Rēzeknē un Daugavpilī, bet pa diviem - Madonā, Valmierā, Liepājā un Ventspilī.

Kā norāda projekta autori, bērnam nonākot glābējslītē, viņu apskata un novērtē mediķi, viņam tiek paņemtas arī analīzes. Par katru gadījumu tiek informēta bāriņtiesa un policija. Policija divu dienu laikā noskaidro, vai ievietotais bērns nav meklēšanā. Ja bērns nav pasludināts kā pazudis un nav zināmi bērna vecāki, viņam tiek piešķirts atradeņa statuss. Personu, kura ievieto bērnu glābējsilītē, nemeklē, ja bērnam netiek konstatēti miesas bojājumi un ja kopā ar bērnu nav atstāti dokumenti, kas identificē bērna vecākus, un bērns nav meklēšanā.

Atradeņa statuss ļauj nekavējoties sākt adopcijas procesu. Labklājības ministrijas darbinieki rindas kārtībā sazinās ar ģimeni, kura gaida iespēju adoptēt zīdaini. Ja ģimene piekrīt, tad bērniņš pie jaunajiem vecākiem nonāk desmit dienu laikā pēc viņa ievietošanas glābējsilītē. Sākotnēji bērns nonāk ģimenē pirmsadopcijas aprūpē, un šis periods turpinās līdz sešiem mēnešiem. To laikā bāriņtiesas darbinieki rūpīgi seko līdzi mazuļa un ģimenes attiecībām, lai pēc pirmsadopcijas termiņa varētu lemt par bērna adopciju, to noslēdzot tiesiskā ceļā.

No slimnīcas bērns tiek izrakstīts tikai pēc rakstiska saskaņojuma ar bāriņtiesu. Juridiski nepastāv iespēja, ka bērnu no slimnīcas varētu izņemt persona bez bāriņtiesas lēmuma.