Pētījuma dati atklāj, ka trīs gadu laikā Latvijas sabiedrības uztura veselīguma indekss pieaudzis no 9 līdz 11 punktiem. Tas nozīmē, ka aizvien vairāk cilvēku, lūgti novērtēt ikdienas produktu patēriņu, savu uzturu novērtē kā ļoti veselīgu, un aizvien mazāk - kā ļoti neveselīgu.

Kā liecina pētījuma dati, vairāk nekā puse jeb 55% pētījuma respondentu atzīst, ka izvēlas veselīgu pārtiku, un savu uzturu kā veselīgāku vērtē respondenti ar augstāku izglītību un rīdzinieki. Interesanti, ka sievietes ir lielākas saldumu cienītājas, savukārt vīrieši biežāk pārēdas, pārmērīgi lieto sāli, patērē ātrās uzkodas un produktus ar augstu tauku saturu, turklāt pat par 20% vairāk vīriešu mēdz ieturēt maltītes pirms nakts miera. Tomēr par lieko svaru sūdzas krietni vairāk dāmu nekā kungu, kuriem ēšanas paradumi ir sliktāki.

Uztura speciāliste Olga Ļubina skaidroja, ka laba veselība ir kvalitatīvas dzīves pamats, savukārt veselīgs uzturs ir viens no labas veselības priekšnosacījumiem. "Nav mazsvarīgi, kas nopērkams veikalos, jo kvalitatīvākus produktus iespējams iegādāties, jo veselīgāki ilgtermiņā sabiedrības ēšanas paradumi," sacīja Ļubina.

Pētījumā secināts, ka uzlabojušās arī sabiedrības zināšanas par veselīgu uzturu. Salīdzinot ar pagājušo gadu, indekss palielinājies no 17 uz 24 punktiem. Sievietes biežāk nekā vīrieši savas zināšanas novērtējušas pozitīvi.

Kā liecina pētījuma dati, par ieradumu aizvien vairāk cilvēkiem kļūst zaļumu, dārzeņu, augļu un ogu iekļaušana uzturā. Salīdzinot ar pirmajiem pētījumiem, šo produktu cienītāju daudzums trīs gadu laikā ir pieaudzis par 10%, un nu jau trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka dažādu zaļumu lietošana kļuvusi par paradumu. Tāpat 75% Latvijas iedzīvotāju ir svarīgi, lai iegādātais produkts nesatur ģenētiski modificētus organismus, savukārt 72% novērtē to, vai produkts audzēts vai ražots Latvijā.

Pētījuma dati liecina, ka pēdējos gados sabiedrībā vērojama tendence retāk ēst ārpus mājas - 39% iedzīvotāju to dara retāk nekā pērn. Pētījumā respondenti norādīja, ka, gatavojot mājās, var izvēlēties piemērotākos produktus, kontrolēt sāls, cukura un taukvielu daudzumu, kā arī var izmantot svaigu un kvalitatīvu pārtiku.

"Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāja Dace Preisa atzīmēja, ka pētījumā "Kā ēd Latvijā?" noskaidrotie iedzīvotāju ēšanas paradumi un tendences arī turpmāk tiks padziļināti apskatīti, iekļaujot uztura speciālistu ieteikumus, garšas ekspertu padomus un jaunas receptes ēdiena pagatavošanai. Iedzīvotāju paradumu tendences tiek ņemtas vērā, pielāgojot iepirkšanās pieredzi un produktu sortimentu Rimi veikalos.

Jau trešo gadu "Rimi Latvia" kopā ar SKDS ir veicis iedzīvotāju ēšanas un veselīga uztura paradumu pētījumu "Kā ēd Latvijā?". Šogad pavasarī veiktais pētījums veikts ar tiešo interviju palīdzību, aptaujājot 1008 cilvēkus visā Latvijā.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka "Rimi Latvia" apgrozījums pērn bija 870,429 miljoni eiro, kas ir par 4,8% vairāk nekā 2016.gadā, bet tā peļņa palielinājās par 27,3%, sasniedzot 40,847 miljonus eiro.

"Rimi Latvia" dibināta 1992.gadā, un tās pamatkapitāls ir pieci miljonu eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Zviedrijas mazumtirdzniecības koncernam "ICA Group" piederošais "Rimi Baltic".