"Acīmredzot, mēs nesaprotam, cik nopietni ir finanšu noziegumi, un nespējam vai negribam piemērot tādus sodus, lai būtu atturošs spēks. Šobrīd sanāk, ka naudu mazgāt, nelegāli iegūtus līdzekļus legalizēt ir labs bizness, jo nav baiļu no nopietniem sodiem," teica Reizniece-Ozola.

Viņa norādīja, ka arī Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas "Moneyval" vērtējums nav kritisks attiecībā uz Latvijā pieņemtajiem likumiem, bet par prasmi novest atklātos finanšu noziegumus līdz notiesājošam spriedumam.

"Protams, tas arī nebūtu normāli, ja tagad, kā pēc pavēles, visus liktu cietumā, bet, manuprāt, ir ārkārtīgi svarīgi, lai gan prokuratūra, gan tiesas, gan arī policija spētu demonstrēt, ka šādi pārkāpumi tiek uztverti nopietni un katrs, kuram pienākas, saņemtu nopietnus sodu," sacīja ministre.

Reizniece-Ozola uzsvēra, ka Latvijai gada laikā praksē ir jāparāda nopietns progress attiecīgajā jautājumā. "Ja mēs pēc gada spēsim demonstrēt labus rezultātus, tad viss būs kārtībā, bet, ja nē, tad Latviju var iekļaut pelēkajā sarakstā, kas savukārt nozīmēs arī sliktākus kredītreitingus," viņa sacīja.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka "Moneyval" noteikusi Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu.

"Moneyval" ziņojuma par Latviju kopsavilkumā skaidrots, ka kontroles režīms pastiprināts, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem. "Moneyval" Latvijas rīcību atzīst par mazefektīvu divās jomās - patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā.