Skaidrība par finansējuma apmēriem un izmaksu termiņiem sagaidāma vien tuvāko nedēļu laikā, kad par šo jautājumu vēlreiz lems valdība.

Līdz ar 1. septembri Latvijā likvidēs 25 izglītības iestādes, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas mājas lapā ievietotā informācija. Tāpat vairākās pašvaldībās, ņemot vērā nepietiekamo skolēnu skaitu, no kura lielā mērā atkarīga skolotāju atlīdzība, vidusskolas daudzviet pārtaps par pamatskolām, bet pamatskolas - par sākumskolām, norāda "Panorāma".

Pedagogi pašvaldībās, kur skolas likvidē un tiek izpildīta noteiktā skolotāja–skolēnu skaita proporcija klasēs, saņems naudu no valsts budžeta tēriņiem neparedzētiem līdzekļiem.

Kopumā aprēķināts, ka, optimizējot skolu tīklu, pēdējo trīs gadu laikā ietaupīti aptuveni 3,4 miljoni eiro, no kuriem trešdaļu plāno izmaksāt jau šogad. Izdevumu sadalījums pa pašvaldībām tuvāko nedēļu laikā vēl jāatbalsta valdībā.

Naudas sadales princips bija tāds, ka šo naudu saņem pašvaldības, kurām vai nu skolēnu-skolotāju proporcija atbilst Ministru kabinetā noteiktajai, vai arī kuras ir spērušas būtiskus soļus, LTV teica izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Lai saņemtu 680 eiro algu par likmi, kas ir pašreiz likumā noteiktā zemākā pedagogu mēnešatlīdzība par pilnas slodzes darbu, skolām un pašvaldībām jāspēj izpildīt kritēriji.

Atkarībā no pašvaldības izmēra un iedzīvotāju skaita mācību iestādēm jāievēro konkrēta skolotāja pret skolēniem skaita proporcija. Tomēr daudzviet Latvijā šie kritēriji arī pēc skolu slēgšanas nav izpildāmi. Piemēram, Amatas novadā ir vien četri skolēni uz vienu skolotāju, tāpat Aglonā, Krustpilī un vēl citos mazos novados. Tas satrauc pedagogu arodbiedrību, kuras līdere uzskata, daļa pedagogu nonākuši skaudrā situācijā ķīlnieku lomā, bet tie, kas saņems prēmijas, visticamāk, lielu atspaidu neizjutīs, norāda LTV ziņu raidījums.