Krimas krīzei, ko iezīmēja Krievijas bruņots iebrukums 2014. gada sākumā Ukrainā, Krimas pussalā, kā arī turpmākajiem notikumiem gan mūsu austrumu kaimiņvalstīs, gan visā pasaulē ir bijusi būtiska loma Latvijas aizsardzības stratēģijas attīstībā un sabiedrības attieksmes maiņā pret militāro dienestu. Latvija ir to valstu vidū, kas kopš 2014. gada ir strauji audzējušas izdevumus militārajai aizsardzībai. Tā mūsu valsts laika posmā no 2011. līdz 2015. gadam aizsardzībai novirzīja ap 1% no IKP, bet 2016. gadā tie bija jau 1,5%, 2017. – 1,7%, šogad prognozes liecina par 2%, apkopots NATO datubāzē. Tomēr ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) LNT raidījumā "900 sekundes" atzina, ka ir liels risks, ka kopumā 2018. gadā atvēlētais finansējums aizsardzībai neveidos 2% no IKP, jo Latvijas ekonomika aug straujāk, nekā iepriekš prognozēts. Iespējams, varētu būt 1,9%, un, lai pildītu savu apņemšanos pret NATO, būs jāmeklē papildu līdzekļi.

Līdzīga situācija ir arī Lietuvā, bet Igaunijā jau kopš 2015. gada izdevumi aizsardzībai pārsniedz 2% no valsts IKP. Vērts atzīmēt, ka 2018. gadā no NATO valstīm vairāk nekā 2% no IKP aizsardzībai atvēl arī Grieķija – 2,3%, Lielbritānija – 2,1% un ASV – 3,5%, savukārt vismazāk Luksemburga – 0,6%, Spānija – 0,9% un Beļģija – 0,9%.

Ne tikai valstiskā līmenī, bet arī iedzīvotāju vidū līdz ar notikumiem Krimā ir pastiprinājusies interese par iespēju aizsargāt savu valsti. Piemēram, 2014. gadā ir gandrīz divkāršojies uzņemto zemessargu skaits salīdzinājumā ar gadu iepriekš, arī 2015. gadā pieaugums bijis gandrīz 50% apmērā, sasniedzot 1,2 tūkstošus jaunuzņemto zemessargu, no kuriem apmēram 80% ir vecumā no 18 līdz 35 gadiem. Pēc tam gan intensitāte ir nedaudz atslābusi. "Iedzīvotāju interese par iestāšanos Zemessardzē strauji pieauga pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas 2014. gada pavasarī un agresijas Ukrainas austrumos, izprotot, ka valstiskā neatkarība nav pašsaprotama un ikviens var iesaistīties valsts aizsardzībā," skaidro Aizsardzības ministrijas pārstāve Sandra Brāle.

Jāatzīmē, ka Zemessardze ir lielākā un teritoriāli visplašāk pārstāvētā Nacionālo bruņoto spēku struktūra. 2018. gadā (dati uz 30. jūniju) Latvijā bija 8234 zemessargi, no tiem vīrieši – 6877, sievietes – 1357. Saskaņā ar Valsts aizsardzības koncepciju Nacionālie bruņotie spēki miera laikā uztur 17 500 militāri sagatavotus karavīrus, tai skaitā 8000 zemessargus un 3000 rezerves karavīrus.

Atbildot uz jautājumu par darba devēju pretimnākšanu un attieksmi pret saviem darbiniekiem, kas vēlas darboties un ir iesaistījušies Zemessardzē, Aizsardzības ministrija norāda, ka darba devēju attieksme ir dažāda. Ir uzņēmēji, kuri atbalsta savus darbiniekus zemessargus, piemēram, dod papildu atvaļinājuma dienas. Tomēr atsevišķi uzņēmumi nelabprāt pieņem darbā zemessargus, jo tas ietekmē uzņēmuma darbību, piemēram, ir grūtības piešķirt darbiniekiem brīvas dienas Zemessardzes mācībām. Tāpat ir darba devēji, kas dod iespēju darbiniekiem doties uz mācībām likumā noteikto dienu skaitu un atbalsta darbinieku, ja viņš vēlas mācīties karjeras kursos un piedalīties arī dienesta uzdevumu izpildē, bet atsevišķos gadījumos darba devēji stingri pieturas pie likumā noteiktā dienu skaita.

Šobrīd Zemessardzes likumā ir noteikts, ka darba devējs atbrīvo darbinieku no darba pienākumu pildīšanas, neizmaksājot algu, līdz piecām darba dienām gadā zemessarga apmācībai, kā arī līdz piecām darba dienām gadā Zemessardzes uzdevumu pildīšanai. Vienlaikus, portālam "Delfi" sazinoties ar darba devējus pārstāvošajām asociācijām – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Latvijas Darba devēju konfederāciju, tajās atzina, ka brīvo dienu piešķiršana zemessargiem šobrīd nav prioritāra problēma uzņēmēju vidū.

Paši saistīti ar Zemessardzi

Zemessardzi atbalstošo uzņēmēju skaits ik gadu palielinās, vērtē Aizsardzības ministrija. Arvien vairāk darba devēju saprot Zemessardzes nozīmi valsts aizsardzībā un to, ka valsts aizsardzība ir visas sabiedrības atbildība. Visatsaucīgākie darba devēji, protams, ir tie, kas paši ir zemessargi vai bijuši saistīti ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Piemēram, šā gada janvārī tika apbalvoti aktīvākie un atsaucīgākie Zemessardzes atbalstītāji. Starp tiem bija tādi uzņēmumi kā "Cemex" (struktūrvienības Saldus un Brocēnu novadā), "Latvijas Valsts meži", "Latvijas finieris", "Zvārdes šautuve", "Zemgales veselības centrs", Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs. Tāpat tika novērtēta "Ceļu būvniecības sabiedrības "Igate"', "Krista–A", "RTU enerģija" u. c. atsaucība.

"Pēdējo gadu ģeopolitiskie notikumi Latvijā ir aktualizējuši diskusiju par visaptverošu valsts aizsardzības stratēģiju, kurā ar laiku tiktu iekļauti visi civilie procesi. Valsts institūcijas un mediji par to runā arvien vairāk, aicina nebūt vienaldzīgiem, un rezultāts ir jūtams – sabiedriskā doma mainās un aizsardzības jautājumiem tiek pievērsta lielāka uzmanība," vērtē "Latvijas Finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

Paredzama lielāka iesaiste

Pērn 19. decembrī Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par ekonomisko stimulu izstrādi uzņēmumiem, kas nodarbina zemessargus un rezerves karavīrus, lai motivētu viņu regulāru piedalīšanos Zemessardzes mācībās. Plānots pakāpeniski pāriet uz zemessargu apmācību, organizējot desmit dienu nepārtrauktas mācības, proti, piecas darbadienas un nedēļas nogales pirms un pēc šīm darbadienām, tādējādi nodrošinot katras vienības kaujas spēju stiprināšanai nepieciešamo kolektīvo apmācību.