Viņa uzsvēra, ka svarīgi bija panākt tieši portāla darbības uzlabošanos. "Protams, ka vēl ir situācijas, kad ir 5-10 minūšu pārtraukumi reizēm, bet tas ir līdzīgi kā ar maksājumu kartēm, kuras reizēm veikalā nevar pieņemt, jo visas sistēmas laiku pa laikam pārstartē un pielabo," sacīja Čakša, piebilstot, ka arī e-veselība tiek šādā pašā veidā pielabota.

"Regulārie pārrāvumi, kas bija, šobrīd ir novērsti, bet vienalga ir jāturpina darbs pie [sistēmas] uzlabošanas, un mēs visu laiku strādājam pie tā," atzina ministre.

Uz jautājumu, cik šie sistēmas uzlabošanas darbi pēdējā laikā valstij ir izmaksājuši, viņa precīzi nevarēja atbildēt, vien norādīja, ka izdevumi tiek finansēti no Veselības ministrijas budžeta.

Kā ziņots, Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) pagājušajā mēnesī nolēma gaidīt jūlija sākumu, lai izvērtētu, vai e-veselība funkcionē pietiekami labi. Būtisku sistēmas darbības traucējumu gadījumā ģimenes ārsti solīja protesta akcijas.

Pagājušajā nedēļā LĢĀA prezidente Sarmīte Veide paziņoja, ka e-veselības sistēmā traucējumi ir samazinājušies, tomēr tās darbība joprojām ir lēna, turklāt viņa atzīmēja, ka arī sistēmas noslodze ir krietni zemāka, nekā tā bija ziemas periodā, kad cilvēki slimoja daudz aktīvāk.

Veide joprojām esot satraukta par vairākiem jautājumiem, tostarp sistēmas lēno darbību, tās ērtumu un to, kā sistēmā tiks nodrošināta pacientu datu drošība.

Jau vēstīts, ka Čakša maija pirmajā pusē solīja, ka divu mēnešu laikā e-veselības sistēma kļūs par "palīgu, nevis šķērsli" mediķiem. Viņa aģentūrai LETA atzina, ka nav apmierināta ar to, kādā ātrumā e-veselības sistēma strādā, īpaši tāpēc, ka pagājuši jau četri mēneši kopš e-veselības sistēmas obligātās lietošanas sākuma.

Vēlāk maija vidū ministre Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja, ka galvenā kļūda esot atrasta vienā no e-veselības moduļiem, kas bremzējot visas sistēmas darbību.

Kā ziņots, IT ekspertu diskusijā par e-veselību viens no sistēmas darbības uzlabošanā iesaistītajiem speciālistiem, uzņēmuma "Analytica" pārstāvis Uldis Miķelsons sacīja, ka e-veselības sistēma nav moderna, taču to ir iespējams pakāpeniski pielāgot mūsdienu prasībām.

Miķelsons norādīja, ka e-veselības sistēma jau tagad darbojas, tomēr tās ērtība ir subjektīvs jautājums - ir cilvēki, kuriem darbs ar to norit labi, bet ir cilvēki, kuriem rodas problēmas. Pagaidām ir daudz tehnisko problēmu, un konkrētu datumu to atrisināšanai neesot iespējams nosaukt.

Pēc Miķelsona paustā, kaut arī e-veselības sistēmā vērojama virkne dažādu problēmu, nevajadzētu domāt par atteikšanos no sistēmas. Eksperts tic, ka ar laiku e-veselības sistēma viss tiks atrisināts, tomēr pie tā vēl daudz jāstrādā.

Kā sacīja Miķelsons, aprīlī liela datu pieplūduma dēļ sākusies e-veselības nestabilitāte un darbības pārtraukumi, tāpēc tuvojās "lielas problēmas", un Nacionālajam veselības dienestam (NVD) nācās piesaistīt speciālistus no privātā sektora.

Patlaban darbu pie e-veselības sistēma pilnveidošanas veic uzņēmumu "Santa Monica Networks" un "Analytica", kā arī NVD eksperti.