"Dzīvojamo māju pārvaldīšanas" likuma 17³ pirmā daļa nosaka, ka par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem dzīvojamās mājas īpašnieks patstāvīgi norēķinās ar attiecīgā pakalpojuma sniedzēju, veicot tiešus maksājumus pakalpojuma sniedzējam. Šī paša likuma otrā daļa nosaka, ka dzīvojamās mājas īpašnieks ir tiesīgs likumā noteiktajā kārtībā pieņemt lēmumu par uzdevuma došanu pilnvarotai personai, kas var būt arī pārvaldnieks, organizēt maksājumu iekasēšanu no dzīvojamās mājas īpašnieka par attiecīgu dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu un saņemto maksājumu pārskaitīšanu dzīvojamās mājas īpašnieka vārdā pakalpojuma sniedzējam. Tieši tā arī visu laiku tika veikti norēķini Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmuma klientiem, bet Daugavpils kooperatīvās sabiedrības tikai nesen sāka rēķinos iekļaut maksu par pakalpojumiem, kurus sniedz komunālo pakalpojumu sniedzēji. Vislielāko strīdu rada jautājums par ūdeni.

Laikraksts "Сейчас" ne reizi vien, informēja iedzīvotājus par to, ka pilsētas kooperatīvu sabiedrības nevēlējās noslēgt līgumus ar Daugavpils ūdeni. Kooperatīvo sabiedrību klienti veica maksājumus par izlietoto ūdeni tieši uzņēmumam Daugavpils ūdens un par "ūdens starpību" maksa vispār netika aprēķināta. Tomēr tiesvedības ceļā tika pieņemts lēmums likt par pienākumu kooperatīviem parakstīt līgumus ar Daugavpils ūdeni un tāpēc jau vairākus gadus kooperatīvajās mājās maksā gan par izlietoto ūdeni, gan par "ūdens starpību". Dotie līgumi ar DzKSU un ar kooperatīvu sabiedrībām ir sastādīti tādā veidā, ka apkalpojošā organizācija norēķinās ar pakalpojuma sniedzēju pilnā apjomā, neskatoties uz to, vai faktiski ir saņēmusi apmaksu no saviem klientiem. Tas nozīmē to, ja kāds no iedzīvotājiem neveic piestādītās no apkalpojošās organizācijas rēķina apmaksu (par ūdeni, par atkritumiem un kāpņu telpas apgaismojumu), tad apkalpojošajai organizācijai vienalga jāveic apmaksa pakalpojuma sniedzējam. Gadījumā, ja vienīgais apkalpojošās organizācijas ienākumu veids ir līdzekļi, kurus maksā viņu klienti par viņu pašu sniegtajiem pakalpojumiem (piemājas teritoriju uzkopšana, kārtējie mājas remonti, mājas stāvokļa apsekošana u.c.), tad apkalpojošā organizācija būs spiesta samaksāt visus savus līdzekļus pakalpojuma sniedzējam.

Rezultātā tie, kuri apmaksā apkalpojošās organizācijas piestādītos rēķinus, faktiski maksā par izlietoto ūdeni, atkritumu izvešanu savā dzīvoklī un vēl kaimiņa dzīvoklī, bet par pašas apkalpojošās organizācijas pakalpojumiem nemaksā neviens. Apkalpojošā organizācija eksistē uz tiem līdzekļiem, kas paliek pēc norēķiniem ar pakalpojumu sniedzējiem un tāpēc nevar pienācīgā apmērā veikt nepieciešamos māju remontus. Protams, dzīvokļu īpašnieki ir neapmierināti par to.

Mūsu likumdevēji nolēma paredzēt iespēju patstāvīgi norēķināties ar pakalpojumu sniedzējiem veicot tiešos maksājumus. Katrai mājai jāpieņem lēmums, kā maksāt - patstāvīgi vai ar apkalpojošās organizācijas starpniecību. Ja iedzīvotāji izvēlas veikt tiešos maksājumus, pakalpojumu sniedzējiem ir jāparedz, ka viņiem pašiem būs jāapkopo informācija un jāpiestāda pašiem rēķini un tādā veidā viņu izmaksas palielināsies. Rudenī bija publicēti viņu izcenojumi. Uzņēmums Clean R par katru rēķinu pieprasa 3,62 eiro, Daugavpils ūdens 3,28 eiro, Daugavpils siltumtīkli -  0,66 eiro. Lielākā iedzīvotāju daļa ieraugot tādas cenas, atmeta ar roku un nolēma "Kāpēc maksāt vairāk!?".

Patiešām, ja Jūs patērējat divus kubikmetrus aukstā ūdens un vienu kubikmetru karsta ūdens, tad maksa par rēķina sagatavošanu ir gandrīz vienlīdzīga maksai par izlietoto ūdeni. Dārgi!

Tomēr divu lielāko mūsu pilsētas kooperatīvo sabiedrību priekšsēdētāji veica pārrunas ar uzņēmumu Daugavpils ūdens (norēķini par ūdeni, tajā skaitā arī par "ūdens starpību" ir vislielākā plaisa viņu budžetā) un nonāca pie citiem skaitļiem.

Piemēram, kooperatīva "Forštadte" locekļiem  tika piedāvāts maksāt tikai 0,83 centus par vienu izrakstīto rēķinu. Kooperatīva "Družba" locekļiem cena vēl nav noteikta, bet jau tagad ir skaidrs, ka kooperatīvs uzņemsies pienākumu fiksēt ūdens skaitītāju rādījumus, veikt rādītāju apstrādi un sagatavos informāciju rēķina sagatavošanai. Uzņēmuma Daugavpils ūdens pienākums būs tikai iesniegto skaitļu aprēķins un informācijas nosūtīšana atpakaļ kooperatīvam. Pats galvenais ir tas, ka uzņēmums pats būs atbildīgs par iedzīvotāju parādiem. Ja kāds nemaksās par ūdeni, tad no tā cietīs Daugavpils ūdens budžets, bet nevis kooperatīva budžets.

Kooperatīviem jau tāpat neiet viegli ar finansēm. Piemēram, kooperatīvā "Forštadte" apkalpojas, tikai 39 mājas, bet iedzīvotāju parāds uz 1. septembri sastādīja 157 tūkst. eiro!

Kooperatīva "Forštadte" priekšsēdētājs Pjotrs Stepanovs brīdina, ja iedzīvotāji neatbalstīs tiešo maksājumu ieviešanu ar ūdens un siltuma pakalpojumu sniedzēju (0,66 eiro centus par vienu Daugavpils siltumtīklu rēķinu kooperatīvs maksā jau tagad un būtu godīgi, ja šo maksu uzņemtos paši iedzīvotāji), tad 2015. gada pavasarī kooperatīvs būs spiests pacelt apkalpošanas maksu par 0,04 eiro centiem uz 1 m².

Kooperatīva "Družba" priekšsēdētāja Larisa Vasiļjeva cer, ka viņas pārvaldībā esošo 20 māju iedzīvotāji arī izvēlēsies tiešos maksājumu. Maksa par apkalpošanu šajā kooperatīvā sastāda tikai 0,13 eiro centus. Par kādiem remontiem var runāt, ja no šiem līdzekļiem ir jāapmaksā iedzīvotāju parādi.

Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmuma klienti jau tagad iesniedz protokolus ar atteikumiem no tiešajiem maksājumiem. Un šī uzņēmuma vadītāju Jevģēniju Olenovu, atšķirībā no kooperatīvu vadītājiem, šis fakts neuztrauc.  Viņš mūs informēja, ka iedzīvotāju parādus sedz no sava uzņēmuma peļņas, bet uzkrājuma fonda līdzekļi un līdzekļi mājas apkalpošanai tiek neskarti. Tāpēc DzKSU saimniecība ar daudziem ienākumu veidiem ļauj atstāt visu, kā bija iepriekš.