- Ola ir olšūna īpašā apvalkā. Strausa ola ir vislielākā olšūna pasaulē.
- Olas dēj putni un zvīņveidīgie.
- Vista dienā var izdēt vienu olu. Lai izdētu olu, gailis vistām nav vajadzīgs, jo ola ir olšūna.
- 90% olas čaumalas sastāv no kalcija karbonāta.
- Baltas olas dēj vistas ar gaišas krāsas ausu ļipiņām, bet brūnas – ar brūnām ausu ļipiņām.
- Ola ir dabisks un diētisks pārtikas produkts ar augstu uzturvērtību, brīvs no konservantiem, turklāt «iepakots» dabīgā iesaiņojumā. Ola ideālās attiecībās satur mūsu organismam nepieciešamās uzturvielas, no kurām cilvēka organisms spēj izmantot līdz pat 98%. Viena ola sniedz 10% veselīga olbaltuma ar augstu bioloģisku vērtību, 9% emulģētu, viegli sagremojamu tauku, 15% fosfora un 10% dzelzs no dienā nepieciešamā, sniedzot tikai 80 kcal enerģijas. Ola ir bagāta ar visām cilvēka uzturam būtiskajām aminoskābēm, minerālvielām un A, D, E, K, un B grupas vitamīniem.
- Vārīta ola ir visvienkāršāk pagatavojamais ēdiens pasaulē.
- Olā esošais holesterīns nav kaitīgs cilvēka veselībai. Holesterīna daudzums organismā ir ļoti maz atkarīgs no ēdienkartē esošā, jo pats cilvēka organisms to sintezē pēc nepieciešamības. Organisms to izmanto virsnieru hormonu, dzimuma hormonu un D vitamīna veidošanai, kā arī žults skābju sintēzei. Holesterīns ir svarīgs šūnu membrānu struktūras elements. Holesterīna priekšrocības un trūkumi vistiešākajā mērā atkarīgi no tā, ar kādiem taukiem – piesātinātiem vai nepiesātinātiem – holesterīns saistīts organismā. Olas sastāvā divas trešdaļas ir labās nepiesātinātās taukskābes un tikai viena trešdaļa – piesātinātās taukskābes.
- Olas dzeltenums satur apmēram 10% fosfolipīdu, kas veicina tauku vielmaiņu un ir ļoti nepieciešami aterosklerozes ārstēšanā un profilaksē.
- Olas derīguma termiņš, to uzglabājot nemainīgā temperatūrā, ir 28 dienas.