Rezolūcijas projektā, par kuru šodien lemj kongress, teikts - vēlēšanās paredzēts piedalīties ar LKS sarakstu, tajā iesaistot arī citu partiju pārstāvjus, kā arī bezpartejiskus kandidātus.

Partija plāno informēt sabiedrību par partijas darbu un nostāju gan krieviski, gan latviski. Savukārt partijas programma dalībai vēlēšanās tiks izstrādāta un publicēta līdz 15.jūnijam. Programma balstīsies uz Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības principiem, kā arī uz nepieciešamību iestāties par brīvības vērtībām, cilvēktiesībām, cieņu pret savu un citām nacionālām kultūrām. Tāpat programma būšot vērsta uz "sociāli taisnīgas valsts izveidi, kas orientēta uz cilvēku".

LKS rezolūcijas projektā arī ir teikts, ka protesta akcijas ir galvenais spiediena instruments uz valdību saistībā ar izglītības reformu. LKS cer, ka līdz 2018.gada novembrim protesta akciju dalībnieku skaits sasniegšot 30 000 cilvēku.

Tāpat partija plāno sadarboties gan ar Eiropas Savienības, gan Krievijas politiķiem, lai "organizētu spiedienu uz Latvijas varu" saistībā ar izglītību mazākumtautību valodā.

Rezolūcijas projektā arī apgalvots, ka "pēdējā pusgada laikā Latvijā valdošās nacionālistiskās partijas izvērsa bezprecedenta cīņu ar krievvalodīgo iedzīvotāju tiesībām un interesēm". Tas esot kļuvis iespējams saistībā ar "stagnāciju un demoralizāciju", kas skārusi kopienu, un partijas "Saskaņas" bezdarbību, lai arī tā ir bijusi vienīga partija, kas pēdējos astoņos gados pārstāvējusi krievu vēlētājus parlamentā un daudzās lielās pašvaldībās, - uzskata LKS. Partija arī pārmet "Saskaņai" "nodevīgu politiku", atsakoties no "cīņas par izglītības saglabāšanu krievu valodā".

LKS pašlaik nav pārstāvēta Latvijas parlamentā, bet Eiropas Parlamentā to pārstāv viens deputāts. Ždanoka šogad nolika EP deputāta mandātu un viņas vietā tur darbojas Mitrofanovs.