Pērnajā oktobrī valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais likumprojekts paredz, ka līdz šī gada 6.maijam tiks pieņemti normatīvie un administratīvie akti, lai pielāgotos Eiropas Savienības (ES) direktīvai, kas nosaka vienādas personas pamattiesības uz privāto dzīvi visā ES.

Patlaban personas datu aizsardzību regulē Fizisko personu datu aizsardzības likums un tas vienlīdz attiecināms gan uz privātpersonu, gan valsts pārvaldes iestāžu veikto personas datu apstrādi, neatkarīgi no funkcijām, saistībā ar kurām šī personas datu apstrāde tiek veikta. Šādā pieejā konstatētas nepilnības, kas var veicināt tiesiska regulējuma sadrumstalotību un dažādas atkāpes no normas, tāpēc likumprojekta mērķis ir saglabāt likumā ietvertos datu apstrādes pamatprincipus, vienlaikus pielāgojot regulējumu specifiskajai jomai, kuru likumprojekts regulē.

Likumprojekta mērķis ir aizsargāt personas pamattiesības uz privāto dzīvi, tostarp, personas datu aizsardzību, gadījumos, kad personas datu apstrādi veic kompetentās iestādes ar mērķi novērst, izmeklēt, atklāt noziedzīgus nodarījumus un administratīvos pārkāpumus, lai izpildītu sodus, kā arī lai pasargātu no draudiem sabiedriskajai un nacionālajai drošībai. Minētais mērķis sevī ietver arī audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu.

Likumprojekts attieksies uz tiesībaizsardzības iestādēm, kas veic datu apstrādi ar mērķi novērst, izmeklēt, atklāt noziedzīgus nodarījumus un administratīvos pārkāpumus, lai izpildītu sodus, kā arī lai pasargātu no draudiem sabiedriskajai un nacionālajai drošībai.

Personas datu apstrādes principi ir saglabāti līdzīgi kā šobrīd spēkā esošajā Fizisko personu datu aizsardzības likumā. Atšķirībā no tā tiek paredzēts pienākums pēc iespējas nošķirt dažādas personas datu kategorijas, jo šo datu apstrādei var būt atšķirīgi nolūki un līdz ar to arī atšķirīga glabāšanas nepieciešamība. Piemēram, datus par notiesāto var būt nepieciešams glabāt ilgāk, nekā datus par aizdomās turēto vai liecinieku.

Likumprojekts attiecas tikai uz automatizētu apstrādi, ja tā ir strukturēta vai ir iespējams identificēt konkrētu personu, un manuālu apstrādi, ja personas dati tiek sakārtoti kartotēkā. Proti, likumprojektā ietvertais regulējums neattiecas uz gadījumiem, kad personas dati ir ietverti kāda dokumenta tekstā, taču tos nav iespējams atlasīt, izmantojot kādu identifikatoru.

Personas datu uzraudzību kā līdz šim veiks Datu valsts inspekcija. Vienlaikus Datu valsts inspekcijai nebūs tiesību uzraudzīt tiesas veikto datu apstrādi, ja šī datu apstrāde ietilpst tiesas spriešanas funkcijās, kā arī personas datu apstrādi, kas veikta operatīvās izziņas pasākumu ietvaros.