Mirdzaritmija un sirds mazspēja ir divas savstarpēji saistītas slimības, kuru iespējamība pieaug līdz ar vecumu. Abas patoloģijas sastop aptuveni 1,5% cilvēku. Sirds mazspējas gadījumā 1⁄4 daļai cilvēku ir mirdzaritmija, bet mirdzaritmijas gadījumā 1/3 cilvēku ir sirds mazspēja.
Mirdzaritmija ir bīstama galvenokārt komplikāciju dēļ – tā veicina ne tikai sirds mazspējas attīstību, bet arī var izraisīt trombu veidošanos sirds kreisajā priekškambarī. Trombiem no sirds dobumiem atraujoties un embolizējoties, tie var kļūt par cēloni kardioemboliskam insultam vai trombembolijai citos orgānos, piemēram, plaušās, nierēs, apzarnī, sirdī, kā arī rokās un kājās.
Izšķir divus insulta veidus – hemorāģisku insultu, kas ir saistīts ar galvas smadzeņu asinsvadu plīsumu, un išēmisku cerebrālu infarktu, kam pieskaitāms kardioembolisks insults, kad trombi no sirds ar asins plūsmu nonāk smadzenēs, tādējādi nosprostojot asinsvadu un radot išēmiju (nepietiekamu asins plūsmu, lai apmierinātu vielmaiņas vajadzības).
Mirdzaritmijas riska faktori
Tie var būt dažādi. Biežākais ir ilgstoši paaugstināts un neārstēts asinsspiediens, kas bojā sirds struktūru, radot iespēju bojājuma vietā sākties aritmijai. Citi mirdzaritmiju veicinoši riska faktori ir sirds mazspēja, koronārā sirds slimība, sirds vārstuļu slimības, pārmērīga alkohola lietošana, aptaukošanās, pastiprināta vai pazemināta vairogdziedera funkcija, hroniskas plaušu slimības. Mirdzaritmija var būt arī idiopātiska, kad tās cēlonis nav nosakāms – tā biežāk ir sastopama jauniem cilvēkiem.
Simptomi
Mirdzaritmijas epizodes var būt asimptomātiskas, kas nozīmē, ka simptomu nav un cilvēks nejūt haotisku sirdsdarbību. Šis ir sliktākais scenārijs, jo aritmijas epizode var ieilgt, cilvēks nezina, ka jālieto medikamentus, sirdī veidojas trombi, kas nonākot galvas smadzenēs nosprosto asinsvadus un izraisa insultu. Biežākā pazīme, kas liecina par mirdzaritmiju ir neregulārs jeb neritmisks pulss, kas var izraisīt asinsspiediena svārstības. Var būt sirdsklauvju sajūta, sirds kūleņošanas sajūta, pārsitieni, pastiprināts vājumus un nespēks, kas iepriekš nav bijis, elpas trūkums, diskomforts krūtīs, galvas reiboņi.
Kā konstatējama mirdzaritmija?
Ja parādās augstāk minētās sūdzības, jāvēršas pie ģimenes ārsta, kura galvenais uzdevums ir izmērīt asinsspiedienu un pulsu, paklausīties sirdstoņus. Ja ārstam radīsies aizdomas par sirds ritma traucējumiem, tiks veikta elektrokardiogramma (10 sekunžu sirds ritma pieraksts), kas parādīs vai ir normāls sirds ritms, bet neizslēgs mirdzaritmijas varbūtību. Ja elektrokardiogramma neuzrāda mirdzarimtiju, bet periodiski ir sūdzības, kas par to varētu liecināt, var tik nozīmēts 24 stundu sirdsdarbības pieraksts (Holtera monitorēšana). Ilgāks sirds ritma pieraksts ir nepieciešams, jo var būt mirdzaritmijas epizodes, kas pāriet pirms cilvēks ir paspējis aiziet pie ārsta. Papildus var tikt nozīmēta ehokardiogrāfija – sirds izmeklēšana ar ultraskaņu, kas palīdz novērtēt sirds struktūru un funkciju.
Komplikācijas
Mirdzaritmija ir viens no biežākajiem insulta iemesliem. Jebkuram cilvēkam ar mirdzaritmiju ir risks saslimt ar išēmisku insultu jeb kardioembolisku cerebrālu infarktu. Haotiskas sirdsdarbības rezultātā sirds kreisajā priekškambarī veidojas trombi, kas var radīt asinsvadu aizsprostojumu dažādos orgānos. Visbiežāk tās ir galvas smadzenes.
 |
Mirdzaritmijas radīts kardioembolisks insults galvas smadzenēs.
1. Mirdzaritmija nozīmē, ka sirds pukst neregulāri un asinis netiek sūknētas pietiekami efektīvi.
2. Sirds priekškambari saraujas neregulāri, kas var izraisīt asiņu uzkrāšanos sirdī un iespējamu recekļa veidošanos.
3. Trombs var pārvietoties ar asinīm pa asinsvadiem uz citām ķermeņa daļām.
4. Ja trombs iesprūst asinsvadā galvas smadzenēs, tas var pārtraukt asiņu piegādi, izraisot išēmisku insultu.
 |