Saeimas Eiropas lietu komisija otrdien, 27. martā, uzklausīja EK pārstāvniecības Latvijā vadītāju Innu Šteinbuku, kura deputātus iepazīstināja ar EK ziņojumu par Latviju. Iepriekš šis ziņojums izsauca finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) sašutumu. Viņa pauda, ka ziņojumā par Latviju ir daudz nekorektas informācijas.

Arī sēdes laikā no dažādu ministriju pārstāvjiem izskanēja iebildumi par ziņojumu un tā veidošanas procesu. Piemēram, Veselības ministrijas valsts sekretārs Aivars Lapiņš aicināja EK ekspertus būt piesardzīgākus ar secinājumu veikšanu. Savukārt finanšu ministres padomnieks Jurijs Spiridonovs bijis pārsteigts, ka valstīm, kurās ir līdzīga situācija kā Latvijā, izteiktas citādākas rekomendācijas. Tāpat viņš bija neizpratnē, kāpēc ziņojumā runāts par īres namiem, nevis par čaulu kompānijām.

Kā atklāja Šteinbuka, EK par ziņojumu saņēma ap 100 iebildumu un aptuveni puse tika ņemti vērā. Viņa žurnālistiem norādīja, ka sākotnēji Latvija nepiekrita ziņojumā minēto faktu interpretācijai. Šteinbuka atzina, ka vienmēr var uzlabot ziņojumu izstrādes procesu un viedokļu apmaiņu, vienlaikus vēršot uzmanību, ka ziņojumu izstrādā eksperti, "kuriem mēdz būt cits viedoklis".

Lai gan Latvija saņēmusi labāku novērtējumu nekā pērn, diskusijas par ziņojumu bijušas plašākas nekā iepriekšējos gados. "Šogad mēs saņēmām par vienu balli augstāku atzīmi nekā pagājušajā gadā. Ja mēs paskatāmies uz to, kā izskatās Latvijas ziņojums, salīdzinot ar citām valstīm, tad mēs izskatāmies labāk par Vāciju," uzsvēra Šteinbuka. Arī, salīdzinot ar Poliju un Ungāriju, Latvijas progress ir daudz labāk.

Šogad galvenais ziņojuma mērķis bijis novērtēt, kā Latvijai veicies ar skolu reformu īstenošanu, kāda ir fiskālā disciplīna un kā secējies ar investīciju piesaisti. Tāpat ziņojumā vērsta uzmanība uz sociālo politiku – īpaši veselības aprūpi, sociālo aizsardzību, skaidroja EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja.

Ziņojumā secināts, ka Latvijā vēl joprojām pastāv ļoti nopietnas problēmas ar veselības pakalpojumu pieejamību, kā arī ēnu ekonomiku. "Neskatoties uz centieniem to visu uzlabot, neskatoties uz to, ka no budžeta tiek piešķirta lielāka nauda veselības aprūpei, tomēr vēl progress nav sasniegts nav tāds, kādu Latvijas iedzīvotāji vēlas redzēt," norādīja Šteinbuka.

Tāpat problēmas ir ar nodokļu reformas īstenošanu. Vēl joprojām atsevišķa iedzīvotāju grupa – cilvēki ar zemām algām – cieš no ļoti liela nodokļu sloga, akcentēja EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja.

Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne (V/ "Par") atzina, ka ziņojums deputātus nav pārsteidzis. Tāpat viņa pauda, ka reformu rezultātus varēs redzēt vien laika gaitā.

Kā ierasts, jūnijā vai jūlija sākumā Eiropas Padome, balstoties uz EK ziņojumu, nāks klajā ar rekomendācijām visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Ziņots, ka EK konstatējusi, ka Latvija ir īstenojusi būtisku nodokļu reformu un īsteno reformas citās nozīmīgās jomās, piemēram, veselības aprūpē, izglītībā un valsts pārvaldē. Kaut arī šo reformu mērķis ir novērst dažas no būtiskākajām problēmām, to efektivitāte atšķiras.

Latvija ir panākusi nelielu progresu 2017. gada konkrētai valstij adresēto ieteikumu īstenošanā. Neliels progress tika konstatēts nodokļu īpatsvara darbaspēka izmaksās samazināšanā iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un nodokļu saistību izpildes uzlabošanā, kā arī valsts veselības aprūpes pakalpojumu nodrošinājuma pastiprināšanā.

Tomēr vēl ir jāiegulda liels darbs, lai pilnībā izpildītu Latvijai adresētos ieteikumus.