"Jā, apmēram šāds tagad ir pieļaujamais ārvalstu klientu biznesa apmērs bankās - ap 5%. Tā šodien ir mūsu valsts prasība, ņemot vērā pārmaiņas globālajā finanšu sistēmā un arī nacionālās drošības aspektus. Latvijas bankām ir jārevidē stratēģijas, jāveido citādi biznesa modeļi un jāmeklē jaunas biznesa nišas. Šeit nav citu iespēju. Laika ir maz. Svarīgi apzināties, ka ārvalstu klientu niša vienmēr ir bijusi paaugstināta riska zona, tāpēc FKTK ir likusi šīm bankām nepārtraukti uzturēt paaugstinātu latiņu normatīvajiem rādītājiem," teica Putniņš.

Viņš arī norādīja, ka šie augstie finanšu stabilitātes rādītāji bankām ir laba iespēja pildīt saistības pret klientiem, piemēram, pārejot uz citu biznesa modeli, apvienojoties, mainot darbības veida licenci vai pašām izvēloties izbeigt šāda veida uzņēmējdarbību finanšu sektorā.

"Banku uzrauga turpmākie soļi - jau vērtējam un vērtēsim, cik stratēģiski elastīga tagad ir katras bankas pieeja biznesa modeļa maiņai un vai ir pamatots plāns - kā mazināt riskanto ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvaru līdz nepieciešamajam," sacīja FKTK vadītājs.

Putniņš piebilda, ka pieņemamu, ilgtspējīgu risinājumu iedzīvināšana šādā situācijā būs pierādījums Latvijas banku akcionāru spējām un talantam strādāt izaicinājumu pilnos un mainīgos apstākļos. "Būtībā izvairīšanās no riskantu klientu klātbūtnes un apšaubāmu darījumu izskaušana sadarbībā ar uzraugošajām un tiesībsargājošajām institūcijām ir būtiskākais uzdevums un tāds tas būs arī turpmāk visiem atbildīgiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem Latvijā," teica Putniņš.

Žurnāls "Ir" vēstīja, ka pēc ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieka pretterorisma jautājumos Maršala Bilingslija vizītes Latvijā pagājušajā nedēļā faktiski ir pārvilkta svītra nerezidentu biznesam - tuvāko mēnešu laikā Latvijai skaidri jādemonstrē reāla rīcība naudas atmazgāšanas izskaušanā. Tostarp pēc iestāšanās OECD paustie solījumi divu gadu laikā samazināt nerezidentu biznesa apmēru Latvijas bankās un plāns līdz nākamā gada beigām čaulas kompāniju apmēru samazināt līdz 20% tagad ir nolikti malā.

"Pēc pagājušās nedēļas ir skaidrs, ka tas nav pietiekami ambiciozs plāns," žurnālam sacījusi finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), norādot, ka ļoti īsā laikā ir būtiski jāsamazina ne tikai čaulas kompāniju apmērs, bet arī nerezidentu bizness kopumā. "5% - tas ir mērķis, līdz kuram jānonāk," paudusi ministre. Šī mērķa sasniegšanai esot "daži mēneši laika, lai to izdarītu, neceļot arī lieku paniku".