Saeima ceturtdien lēma grozījumus likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" nenodot komisijām.

"Par" ieceres nodošanu komisijām balsoja 21 deputāts, "pret" 25 parlamentārieši, savukārt 31 deputāts balsojumā atturējās.

NA iesniegtais likumprojekts paredz noteikt, ka viena no atceres un atzīmējamajām dienām ir 16. marts – "Latviešu nacionālo karavīru atceres diena".

Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, pieņemot grozījumus, "tiks atjaunots vēsturiskais taisnīgums, veicinot valsts oficiālās varas un sabiedrības cieņpilnu attieksmi pret latviešu nacionālajiem karavīriem".

"Jau kopš 1952. gada trimdas latviešu organizācija "Daugavas Vanagi" atzīmē 16. martu kā latviešu leģionāru atceres dienu. Šis datums tika izvēlēts tāpēc, ka 1944. gadā no 16. līdz 19. martam, kad Otrā pasaules kara fronte bija pietuvojusies bīstami tuvu Latvijas Austrumu robežai, norisinājās smagas kaujas Veļikajas upes krastā par augstieni "93,4"", skaidrots anotācijā.

Latvijā pirmo reizi 16. martu kā latviešu leģionāru atceres dienu atzīmēja 1990. gadā.

"1998. gadā 6. Saeima 16. martu noteica kā oficiālu leģionāru atceres dienu, taču šajā gadā arī sākās masīva Krievijas propagandas kampaņa, lai diskreditētu Latvijas starptautisko tēlu, 16. marta atzīmēšanu saistot ar "nacisma glorifikāciju"," uzsvērts likumprojektā.

7. Saeima 2000. gadā 16. martu no atzīmējamo dienu saraksta svītroja. "Saeimas rīcība var tikt traktēta kā atkāpšanās no vēsturiskās patiesības un līdzšinējās interpretācijas par 20. gadsimta Latvijas vēstures jautājumiem," uzskata likumprojekta autori – NA deputāti.

Kā norādīts anotācijā, grozījumu mērķis ir labot šo 7. Saeimas pieļauto kļūdu un atjaunot 16. martu kā oficiālu atzīmējamo dienu.

Likumprojekts izstrādāts konsultējoties ar organizācijām, kuras pārstāv Otrā pasaules kara latviešu leģionārus – Latvijas Nacionālo karavīru biedrību un Daugavas Vanagiem.