2017. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 3. ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem palielinājās 0,3%.
2017. gadā bija straujākais IKP pieaugums pēdējo sešu gadu laikā.
Pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, ievērojams ražošanas apjomu pieaugums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 18%, tajā skaitā kūdras ieguvē – par 13% un karjeru izstrādē – par 33%.
Apstrādes rūpniecība pieaugusi par 8%. Par 4% palielinājusies pārtikas produktu ražošana, bet koksnes un koka izstrādājumu ražošana pieaugusi par 2% un gatavo metālizstrādājumu ražošana – par 14 %. Pieaugums vērojam arī citās nozarēs: ķīmisko vielu, ķīmisko produktu ražošanā un elektrisko iekārtu ražošanā – par 21%, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 14% un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 11%.
Apstrādes rūpniecībā un transporta un uzglabāšanas nozarē bija lielākais pieaugums kopš 2011. gada.
Elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā ražošanas apjoms pieauga par 7%, no tā elektroenerģijas ražošanā un padevē – par 12% un siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā – par 1%.
Būvniecības produkcijas apjoms palielinājās par 19%. Par 20% vairāk celtas nedzīvojamās ēkas, par 30% – inženierbūves, bet par 10% mazāk – dzīvojamās mājas.
Mazumtirdzniecība palielinājās par 4%, tajā skaitā gan pārtikas, gan nepārtikas preču tirdzniecība pieaugusi par 4%, bet automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 16%.
Transporta un uzglabāšanas nozarē pieaugumu par 7% veicināja pasažieru pārvadājumu palielināšanās par 8%, uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās pieaugums par 10%, pasta un kurjeru darbībās palielinājums par 14%, kravu pārvadājumu palielināšanās par 2%.
Informācijas un komunikāciju pakalpojumi pieauguši par 6%, tajā skaitā datorprogrammēšana un konsultēšana – par 10%, informācijas pakalpojumi – par 11%, bet telekomunikāciju pakalpojumi palikuši iepriekšējā gada līmenī.
Finanšu un apdrošināšanas nozarē savukārt samazinājums par 17%, ko noteica monetāro finanšu iestāžu komisijas naudas ieņēmumu, finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu peļņas, noguldījumu un kredītu procentu samazināšanās, vienlaicīgi pieaugot nozares izdevumiem un cenām par sniegtajiem pakalpojumiem.
Operācijas ar nekustamo īpašumu palikušas iepriekšējā gada līmenī.
Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares palielinājušās par 8%, no tā juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšana palielinājusies par 13%, arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi, tehniskā analīze un pārbaude – par 15%, savukārt samazinājums vērojams citu profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – par 7%.
Nozīmīgs pieaugums vērojams mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 8%, ko veicināja 11% palielinājums azartspēļu nozarē un 10% palielinājums sporta nodarbību, izklaides un atpūtas pakalpojumos, kā arī 6 % pieaugums radošo, māksliniecisko un izklaides darbību jomā.
Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apjoms 2017. gadā pieaudzis par 3%.
2017. gadā salīdzinājumā ar pagājušo gadu mājsaimniecību kopējie izdevumi palielinājušies par 5%. Par 7% palielinājušies mājsaimniecību izdevumi transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) un par 13% vairāk mājsaimniecības tērējušas atpūtas un kultūras pasākumiem. Iepriekšējā gada līmenī palikuši mājsaimniecību izdevumi par pārtikas produktiem un mājokli, kas kā divas lielākās izdevumu grupas veido 38% no kopējiem mājsaimniecību izdevumiem.
Mājsaimniecību izdevumi bijuši lielākie pēdējo 10 gadu laikā.
Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 4%.
Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā palielinājušies par 16%, tai skaitā mājokļos, citās ēkās un būvēs – par 16% un mašīnās un iekārtās, tai skaitā transporta līdzekļos – par 14%. Ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) pieauguši par 25%.
Preču un pakalpojumu eksporta apjomi 2017. gadā palielinājušies par 4%, tai skaitā preču eksporta – par 5% bet pakalpojumu eksporta – par 3%. Galvenās eksporta preces bija koks un koka izstrādājumi (izņemot mēbeles) un elektroierīces un elektroiekārtas un to detaļas.
Savukārt preču un pakalpojumu imports pieaudzis par 9%, tai skaitā par 10% – preču imports un par 6 % – pakalpojumu imports. Importēti tiek galvenokārt mehānismi, mehāniskas ierīces un elektroierīces un elektroiekārtas un to detaļas. Gan pakalpojumu eksportā, gan importā nozīmīgi bija transporta un tūrisma pakalpojumi.
Eksports un imports faktiskajās cenās pirmo reizi pārsnieguši 16 miljardus eiro katrs.
Vienlaikus CSP informē, ka šogad janvārī, salīdzinot ar 2017. gada janvāri, mazumtirdzniecības kopējais apgrozījums pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 7,1%.
Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 6,9%, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, pieauga par 8,9%, bet autodegvielas mazumtirdzniecība – par 3,1%.