Kalējs apliecināja, ka slimnīcu vadītāji ir darījuši visu, lai nodrošinātu valsts noteikto ārstniecības personu algu palielinājumu. Vidēji pieaugums ir ap 200 eiro.

"Grūtības samaksāt jaunās algas nav. Slimnīcu vadītāji ir darījuši visu, lai algas pieaugtu, bet ne visās slimnīcās [valsts finansējuma] pielikums nosedz algu pieaugumu," klāstīja Kalējs, norādot, ka nauda šim mērķim tiek meklēta citur, piemēram, maksas pakalpojumos.

"Vai ir godīgi pielikt ārstiem 300 un 400 eiro, bet tai pat laikā iedzīt slimnīcu parādos? Diemžēl mums ir tādi fakti," viņš norādīja. Situāciju varētu atrisināt, nosakot atbilstošus pakalpojumu tarifus, kas šobrīd nenosedz reālās izmaksas, uzsvēra Kalējs. Viņš piebilda, ka nākamnedēļ par šo jautājumu paredzēts tikties ar Nacionālo veselības dienestu.

Kalējs arī norādīja, ka runājis ar jaunajiem ārstiem, kuri teikuši, ka arī 900 eiro pirms nodokļu nomaksas nav darba alga, kas viņus motivē strādāt. Slimnīcu biedrības vadītājs arī uzskata, ka nav pieņemami šādu atalgojumu maksāt ārstam ar ļoti lielu pieredzi.

Kā vēstīts, veselības nozares finansējums šogad sasniegs 1,014 miljardus eiro, un 2018.gada veselības nozares budžeta palielinājums par 194 miljoniem ir lielākais veselības nozares palielinājums pēc Latvijas neatkarības atgūšanas.

No papildu finansējuma teju puse novirzīta ārstniecības personu darba samaksas palielināšanai. Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību vidējā ārstu un funkcionālo speciālistu darba samaksa tarifā palielināta no 859 eiro līdz 1125 eiro mēnesī, ārstniecības un pacientu aprūpes personas un funkcionālo speciālistu asistentiem no 537 eiro līdz 675 eiro mēnesī, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām - no 400 eiro līdz 450 eiro mēnesī.

Stacionārajā sektorā strādājošajām ārstniecības personām paredzēts lielāks darba samaksas palielinājums, ņemot vērā obligātās piemaksas par diennakts darba režīma nodrošināšanu, kā arī normālā pagarinātā darba laika pakāpenisku atcelšanu.