"Neesam izņēmums, arī mūsu nozarē trūkst speciālistu ar zootehnisko, veterināro izglītību, tāpat arī agronomu. Sadarbojamies ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti un meklējam potenciālos darbiniekus vēl augstskolas solā," sacīja Lejniece.

Viņa piebilda, ka Latvijas cūku audzētāji atsevišķos gadījumos piesaista ārzemju speciālistus, bet pamatā šobrīd izmanto Latvijas lauksaimniecības skolu piedāvājumu un darbiniekus apmāca uz vietas uzņēmumos. "Arī asociācija ir iesaistījusies. Nozarē iesaistīto apmācībā īstenojam Lauku attīstības programmas projektu par zināšanu pārnesi. (..) Investējam, lai darbs fermās ir maksimāli efektīvs, lai roku darbs būtu nepieciešams pēc iespējas mazāk. Tādējādi nozare mazāk atkarīga no cilvēku resursu nepieciešamības," sacīja Lejniece.

Lejniece sacīja, ka cūkkopības nozares šā gada izaicinājums ir arī grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā, kas paredz noteikt uzstādāmās jaudas minimālo slieksni un komersantam noslēgt līgumu ar publisko tirgotāju trīs mēnešu laikā pēc elektroenerģijas ražošanas uzsākšanas koģenerācijā. "Izskatās, ka Ekonomikas ministrija (EM) vēlas lauksaimniekus, kuriem pie fermām ir biogāzes ražotnes, izstumt no atbalsta saņēmēju loka. Ar lozungu "Ķeram blēžus!" tiek domāti visi. Šie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas regulē biogāzes staciju darbību, ir izpildāmi vienkārši tiem, kas biogāzi ražo, pieslēdzoties pie dabasgāzes vada, bet tie nav izpildāmi tiem, kas tiešām ražo zaļo enerģiju no atjaunojamajiem resursiem - kūtsmēsliem, dārzeņu atlikumiem," teica Lejniece.

Viņa piebilda, ka, ražojot biogāzi no kūtsmēsliem, smakas mazināšanas nolūkā mēsli ir jānotur speciālā fermentēšanas bundulī diezgan ilgu laiku - apmēram 120 dienas, taču baktēriju dzīvotspējai ir nepieciešams siltums. Pašā biogāzes stacijā saražoto siltumu patērē sildīšanai, bet līdz ar to nesanāk nodrošināt MK noteikumos noteikto lietderības rādītāju. Ņemot vērā, ka SEG emisiju samazināšana ir viens no nākotnes ES Kopējās lauksaimniecības politikas galvenajiem jautājumiem, iestājas pretrunas - fermas, kas to dara, tiek sodītas.

Jau ziņots, ka saskaņā ar lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pausto Latvijā lauksaimniecībā arvien vairāk aktualizējas darbaspēka trūkums.

Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš aģentūrai LETA decembrī sacīja, ka pērn Latvijā arvien vairāk aktualizējās darbaspēka trūkums lauksaimniecībā, jo lietavu dēļ lauksaimniecības tehnika daudzviet nespēja piekļūt laukiem un tādējādi bija jāpiesaista roku darbs. Tāpat, pēc viņa sacītā, veidojusies situācija, kad darbaspējīgi cilvēki labprātāk izmanto dažādus sociālos atbalstus nekā iet strādā un tādā veidā nopelnīt.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē (LOSP) atzīmēja, ka viena no nozares problēmām ir profesionālās lauksaimniecības izglītības un darbaspēka trūkums. Nozares profesionālās izglītības skolas ik gadu paliek arvien tukšākas, jo jaunieši nesaskata iespēju tikt nodarbinātiem pēc lauksaimnieciskās izglītības iegūšanas.