Lai gan pēdējos gados Latvijā piedzīvoti siltākie Ziemassvētki novērojumu vēsturē, 2010. un 2012.gadā visu valsti klāja sniegs, un 2010.gada svētki iegājuši vēsturē kā paši sniegotākie. Togad Rīgu svētvakarā klāja 39 centimetrus bieza sniega kārta, 26.decembrī Salacgrīvā un Rucavā sniega dziļums sasniedza attiecīgi 46 un 47 centimetrus.

Visbiežāk Ziemassvētki bez sniega tiek pavadīti Baltijas jūras piekrastē - laika posmā no 1981.gada Pāvilostā gandrīz katros otros Ziemassvētkos nav sniega. Savukārt Alūksnes un Vidzemes augstienē tikai 11% gadījumu Ziemassvētkos nav sniega.

Par pieciem centimetriem biezāka sniega sega šajos svētkos Alūksnes augstienē ir divās trešdaļās gadu, savukārt Baltijas jūras piekrastē tik bieza sniega sega ir aptuveni reizi piecos gados. Tomēr tieši jūras tuvumā novērots visdziļākais sniegs - 1981.gada Otrajos Ziemassvētkos Vendzavā bija 51 centimetru bieza sniega sega. Vislielākais vidējais sniega segas biezums valstī bija 30,6 centimetri 2010.gadā.

Vidējā gaisa temperatūra Latvijā Ziemassvētkos svārstās no -5,5 grādiem valsts ziemeļaustrumos līdz -0,3 grādiem atklātas jūras piekrastē. Atšķirība starp Latvijā novēroto minimālo un maksimālo gaisa temperatūru Ziemassvētkos sasniedz 41,8 grādus - 1996.gadā Zosēnos gaisa temperatūra noslīdēja līdz -31,5 grādiem, bet 2016.gadā Kolkā sasniedza +10,3 grādus.

Kā ziņots, šogad, sākoties svētkiem, daudzviet Vidzemē, Latgalē un Sēlijā saglabājas sniega sega. Naktī uz 24.decembri Kurzemes dienvidrietumos gaisa temperatūra īslaicīgi pakāpās virs +8 grādiem un vēja ātrums brāzmās pārsniedza 20 metru sekundē.