Latvijas ekonomikas izaugsmes temps šogad straujākais pēdējo sešu gadu laikā 0

Otrdiena, 31 okt 2017, 08:00 Versija drukāšanai

Latvijas ekonomikas izaugsmes temps šogad straujākais pēdējo sešu gadu laikā
Latvijas ekonomikas izaugsme šogad sasniegusi straujāko tempu kopš 2011.gada, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrija (FM).


Trešajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem palielinājies par 5,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrā novērtējuma dati. FM norāda, ka trešajā ceturksnī uzrādītā izaugsme ir straujākā kopš 2012.gada pirmā ceturkšņa, un būtiski straujāka nekā šā gada pirmajā pusē sasniegtā 4% izaugsme. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem IKP palielinājies par 1,5%, kas tāpat ir ļoti spēcīgs ceturkšņa pieauguma temps.

 

FM informēja, ka spēcīgo ekonomikas izaugsmi turpina noteikt labvēlīgā situācija ārējos tirgos un pasaules izaugsmes paātrināšanās, kā arī investīciju un būvniecības nozares straujā atgūšanās, ekonomikā straujāk ieplūstot ES fondu investīcijām.

 

Pieprasījuma pieaugums ārējos tirgos, īpaši galvenajās Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstīs, ir sekmējis apstrādes rūpniecības strauju kāpumu, un rūpniecības nozare kopā, tāpat kā iepriekšējos ceturkšņos devusi lielāko ieguldījumu kopējā ekonomikas izaugsmē, akcentēja FM. Kopējais rūpniecības izaugsmes temps trešajā ceturksnī bijis līdzīgs kā iepriekšējos ceturkšņos, veidojot 8%, bet tieši apstrādes rūpniecības izlaide pēdējos mēnešos sasniegusi straujāko kāpumu pēdējo piecu laikā, augustā, salīdzinot ar pagājušā gada augustu, palielinoties par 12,1%.

 

FM norāda, ka, lai gan detalizēti dati par IKP pieaugumu pa nozarēm un izlietojumu būs pieejami pēc mēneša, ātrā novērtējuma dati arī parāda, ka būtiskāka loma nekā iepriekšējos ceturkšņos ekonomikas izaugsmē bijusi būvniecības nozarei, kuras izaugsmes temps trešajā ceturksnī paātrinājies līdz 23%, salīdzinot ar 15,9% otrajā ceturksnī un 8,4% pirmajā ceturksnī.

 

Tāpat nedaudz straujāk kā gada pirmajā pusē pieaudzis mazumtirdzniecības apgrozījums, ko veicinājis straujais strādājošo iedzīvotāju ienākumu kāpums, vidējās algas pieaugumam saglabājoties tuvu otrajā ceturksnī sasniegtajam 8,7% kāpumam. Transporta nozarē savukārt pašlaik pieejamie dati liecina par kravu tranzīta apjomu nelielu samazināšanos caur Latvijas ostām, kamēr maksājumu bilances dati norāda uz kopējo transporta pakalpojumu eksporta kāpumu, visticamāk, augot starptautiskajiem autopārvadājumiem un pasažieru satiksmei lidostā un jūras ostās, pieļauj FM.

 

Pašlaik pieejamie uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji, kā arī prognozes par globālās ekonomiskās izaugsmes paātrināšanos ļauj sagaidīt, ka spēcīgi Latvijas ekonomikas izaugsmes tempi varētu saglabāties arī tuvākajos ceturkšņos, prognozē FM. Uzņēmēju un patērētāju konfidences indekss (ESI indekss) Eiropas Savienībā ir augstākajā līmenī kopš 2007.gada, un turpina palielināties, un tāda pati situācija ir arī Latvijā, kur konfidences līmenis turpina augt.

Par spēcīgāku globālo izaugsmi liecina arī augošie fondu tirgus indeksi, kā arī pastāvīgi šī gada laikā paaugstinātās pasaules un reģionālās ekonomikas izaugsmes prognozes. Tajā skaitā Latvijas septiņu galveno ārējās tirdzniecības partnervalstu vidējā ekonomikas izaugsmes prognoze šim gadam jau ir sasniegusi 3%, salīdzinot ar 2,3% vēl tikai šā gada maijā. Tāpat arī izaugsmes prognoze nākamajam gadam ir pieaugusi no 2,4% līdz 2,8%.

 

Ja labvēlīgā situācija pasaulē un investīciju straujāka ieplūde vēl vairākus ceturkšņus ļaus Latvijai uzrādīt augstus izaugsmes tempus, pēc tam jau daudz lielāka loma būs produktivitātes un konkurētspējas kāpumam, un ar šo jomu šobrīd arī saistās būtiskākie Latvijas ekonomikas izaugsmes riski, norādīja FM.

 

"Tostarp, ja saglabājas iepriekšējos gados vērojamā produktivitātes atpalicība no algu kāpuma, tas var mazināt ekonomikas ārējo konkurētspēju, un ekonomikas izaugsmes potenciālu var ierobežot arī iepriekšējos gados nepietiekamais investīciju apjoms, kā arī darbaspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās. Tāpēc ļoti būtiski nodrošināt augstus investīciju piesaistes tempus un ierobežot augošās darbaspēka izmaksas, un tieši uz to vērstus pasākumus un nodokļu pazeminājumus FM ir iekļāvusi savā jaunajā nodokļu politikas reformas paketē, kas stāsies spēkā nākamajā gadā," skaidroja FM.

0
Autors:LETA
Foto:Ieva Čīka/LETA

Komentāri (0)

Citas ziņas

 

Vakar, 10:30 Avārijās Latvijā cietuši 16 cilvēki
Vakar, 10:00 Daugavā pie Jēkabpils ūdens līmenis divās dienās kāpis par vairāk nekā diviem metriem
Vakar, 09:00 Rietumeiropā šī ir viena no tumšākajām ziemām novērojumu vēsturē
Vakar, 08:00 Daugavpils šī gada budžeta izdevumi plānoti par 19,6 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi
19. janvārī, 14:40 Atrasties uz ledus ir ļoti bīstami, brīdina VUGD
19. janvārī, 14:13 Šogad augstākās izglītības iestādēs būs pieejamas 26 327 budžeta vietas
19. janvārī, 13:49 ĀM: Latvijas iekļaušana Ukrainas "ārzonu sarakstā" neapšaubāmi ir kļūda
19. janvārī, 13:34 Jelgavā traucēta elektroapgāde aptuveni 1200 "Sadales tīkla" klientiem
19. janvārī, 13:09 Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā
19. janvārī, 08:45 Tuvākajās diennaktīs kļūs nedaudz aukstāks
19. janvārī, 08:00 "Oligarhu lietas" komisijas divu darbinieku algošanai izlietoti 9468 eiro pirms nodokļu nomaksas
18. janvārī, 16:45 Nabadzības riskam Latvijā pakļauti 72,8% vientuļo pensionāru
18. janvārī, 15:25 2017. gada lasītākās grāmatas Daugavpils bibliotēkās
18. janvārī, 13:40 Šķērsojot ielu, trešdien traumas guvuši deviņi bērni
18. janvārī, 13:09 Auto iebrauc grāvī un cieš divgadīgs bērns

 

Padomi no «DauTKom»

Padomi no DauTKom

Reklāma

 

Dautkom ziņas

Dautkom ziņas

Projekti

Projekti

Projekti