Eiropas Komisijas jaunā sastāva piedāvātais investīciju plāns paredz īpaša fonda dibināšanu. Tam 16 miljardus eiro garantēs Eiropas Savienība, piecus miljardus ieguldīs dalībvalstu dibinātā Eiropas Investīciju banka. Šī nauda kalpos kā nodrošinājums privātiem investoriem “samest” atlikušo daļu. Lielākā problēma ir tā, ka privātie var naudu ieguldīt, bet var arī neieguldīt.

„Tas ir plāns aizdevumiem, nevis īstenotām investīcijām. Ir atšķirība starp to, ko gribētu, lai investē, un to, kas beigās būs investēts,” saka Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studija centra direktors Alfs Vanags.

Būtībā plāns paredz katru eiro no publiskās naudas pavairot līdz 15 eiro gala investīcijās. Eiropas Investīciju banka uzskata, ka tas ir paveicams. Banka vēsturē spējusi katru akcionāru ieguldīto eiro pārvērst pat par 18 eiro, pateicoties privātai naudai.

„Junkers tēmē uz daudz riskantāku Eiropas ekonomikas daļu, tāpēc mēs kā banka bijām nedaudz konservatīvi un teicām – palielinājums 18 reizes, iespējams, ir sasniedzams, bet mēs labāk izvēlamies 15 reižu palielinājumu, lai beigās rezultāts nebūtu sliktāks par sākumā plānoto,” saka Eiropas Investīciju bankas viceprezidents Pims van Balekoms.

Neatkarīgi no tā, cik naudu izdosies savākt, projektiem to neviens nedāvinās. Tie nebūs tā saucamie granti kā struktūrfondu nauda, kuru iedod. Tie būs aizdevumi, kas projektu īstenotājiem būs jāatdod.

“Junkera plāna” atbalstītāji uzskata, ka jaunais fonds palīdzēs ārstēt Eiropā izplatīto “grantu atkarību” un fonds sniegs garantijas riskantākiem projektiem, kas citkārt netiktu īstenoti. Kritiķi saka – ar to vien var nepietikt.

Atsevišķos sektoros jaunais plāns nerada sajūsmu, jo Eiropas Savienības ieguldāmo daļu plānots atņemt divām jau esošām programmām – Eiropas savienošanas instrumentam un “Horizonts 2020”. Tas nozīmē grantus pārvērst aizdevumos.

„Eiropas dzelzceļa nozare ir tiešām nobažījusies. Tie gandrīz trīs miljardi, kas bija paredzēti Eiropas savienošanas instrumenta ietvaros kā granti, tagad tiek ieguldīti šajā mehānismā aizdevuma veidā, un nekur nav garantijas, ka tie atgriezīsies dzelzceļa nozarē,” saka “Latvijas dzelzceļa” galvenā inženiera vietnieks Guntars Jansons.

Par plānu vēl jālemj Eiropas Parlamentam. Daļa deputātu iebilst naudas atņemšanai no abām grantu programmām. Eiropas Komisija vēlas par visām detaļām vienoties un plānu pieņemt līdz vasaras vidum.

Jau ziņots, ka Eiropas Komisija plāno investēt 315 miljardus eiro ES ekonomikas izaugsmē un bezdarba mazināšanā. Šī investīciju plāna sagatavošana ieviešanai dzīvē tiek uzskatīta arī par svarīgu prioritāti Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā laikā, vēl pērn decembrī pauda premjere Laimdota Straujuma („Vienotība”).