Kā uzsvērts paziņojumā, arī pēdējie notikumi nemaina Latvijas valdības nostāju Katalonijas jautājumā, proti, Latvija uzskata, ka tas ir Spānijas iekšējs jautājums, kas jārisina saskaņā ar Spānijas likumiem un konstitūciju. Paziņojumā pausta cerība, ka Katalonijas jautājums tiks atrisināts dialoga ceļā Spānijas konstitūcijas ietvaros.

"Latvijai ar Spāniju ir ciešas divpusējās attiecības, un Spānija ir Latvijas sabiedrotā ES un NATO, kā arī citās starptautiskās organizācijās. Spānija ir demokrātiska, likuma varu respektējoša valsts, tās ieguldījums ES vērtību aizstāvēšanā pasaulē ir nenovērtējams. Tāpēc situācija ir jārisina, ievērojot dalībvalsts un ES atbilstošo normatīvo regulējumu," teikts Latvijas oficiālajā pozīcijā.

Kā ziņots, Katalonijas reģionālais parlaments piektdien, 27.oktobrī, nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas. Īsi pēc tam Spānijas Senāts nobalsoja par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā.

Katalonijas valdība 1.oktobrī rīkoja referendumu par reģiona neatkarību, lai gan tiesa bija atzinusi to par nekonstitucionālu un Spānijas varas iestādes centās nepieļaut tā norisi.

Spānijas premjers Marjano Rahojs piektdien atlaida Katalonijas valdību un parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas 21.decembrī. Pēc Rahoja teiktā, šāds solis sperts, lai atjaunotu normālo stāvokli. "Mēs, spāņi, pārdzīvojam skumju dienu, kurā saprāta trūkums guvis virsroku pār likumu un sagrāvis demokrātiju Katalonijā," paziņoja Spānijas premjerministrs.

Viņš arī pavēstīja, ka valdība lūgusi Konstitucionālo tiesu anulēt Katalonijas parlamenta rezolūciju par neatkarības pasludināšanu.

Spānijas valdība arī nolēmusi atlaist Katalonijas reģionālās policijas priekšnieku, kā arī Katalonijas pārstāvjus Madridē un Briselē. Spānijas centrālā valdība arī slēgs Katalonijas valdības pārstāvniecības visā pasaulē, izņemot vienu Briselē esošo.

"Tie ir pirmie soļi, kurus mēs speram, lai neļautu līdz šim brīdim Katalonijas valdībā esošajiem turpināt nepakļaušanās eskalāciju," uzsvēra Rahojs.