Salīdzinot ar 2017. gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 725 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi paredzēti par 625 miljoniem eiro lielāki nekā 2017. gada valsts budžeta likumā.

Maksimālais valsts parāds 2018. gada beigās plānots 10,25 miljardu eiro apmērā, iekšzemes kopprodukta (IKP) prognoze 2018. gadam noteikta 28,359 miljardu eiro apmērā.

Savukārt vidēja termiņa budžeta ietvars paredz, ka vispārējās vadības pieļaujamais budžeta deficīts 2018. gadā būs 1%, 2019. gadā 0,9%, bet 2020. gadā 0,4% no iekšzemes kopprodukta. 2018. gadā, kā arī 2020. gadā tiek paredzēta arī fiskālā nodrošinājuma rezerve 0,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Finanšu ministrija (FM) prognozē, ka šogad Latvijas iekšzemes kopprodukts (salīdzināmās cenās) palielināsies par 3,7%. Paredzams, ka nākamajos gados izaugsme būs mērenāka, jo nav gaidāms tik straujš investīciju pieaugums, kāds sekoja pēc krasā investīciju krituma 2016. gadā.

Tāpēc 2018. gadā iekšzemes kopprodukts palielināsies par 3,4% un tad 2019. un 2020. gadā pieaugums nostabilizēsies 3,2% līmenī, kas ir tuvu ekonomikas izaugsmes potenciālam.

Prioritārie virzieni nākamā gada valsts budžetā ir – aizsardzība, veselība, demogrāfija un autoceļu uzturēšana.

"2018. gada valsts budžets ir veselības aprūpes veicināšanas budžets. Ministru kabinets ir apstiprinājis šo likumprojektu, par svarīgākajām prioritātēm nosakot veselības aprūpi, demogrāfijas pasākumus un valsts drošību. Veselības aprūpei nākamgad papildus tiek piešķirti vairāk kā 235 miljoni eiro, kas vēsturiski – pirmo reizi nodrošinās finansējumu nozarei virs viena miljarda eiro," norādījusi finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Par budžetu vēl būs jālemj Saeimai divos lasījumos. Budžetu pavadošo likumprojektu paketē ir 28 likumprojekti.

Vēstīts, ka septembrī valdība vienojās par 2018. gada valsts budžeta papildu finansējumu prioritātēm. Vislielāko papildu finansējumu nākamgad saņems Veselības ministrija (VM).

VM veselības aprūpes veicināšanai un citiem pasākumiem saņems 202 miljonus eiro, līdz ar to finansējums veselības nozarei pirmoreiz pārsniegs vienu miljardu eiro.

Kā informēja VM, 2018. gadā papildu 13,2 miljoni eiro tiks novirzīti onkoloģijas jomai.

Tāpat veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai paredzēts novirzīt papildu 28,6 miljonus eiro, tai skaitā ambulatorajai aprūpei – 12,6 miljonus eiro. Plānots, ka tas ļaus samazināt ambulatoro izmeklējumu un terapijas gaidīšanas rindu garumu, salīdzinot ar 2017.gada sākumu, par 16,2 dienām, savukārt ambulatoro speciālistu pakalpojumu gaidīšanas rindu garumu par 40,2 dienām.

2018. gadā paredzēts par 1175 operācijām palielināt endoprotezēšanas operāciju skaitu, tādējādi gada laikā pakalpojumu nodrošinot 25 tūkstošiem pacientu.

Savukārt Aizsardzības ministrija nacionālās drošības stiprināšanai un citiem pasākumiem paplildus nākamgad saņems 126,8 miljonus eiro. Līdz ar to jau nākamgad finansējums aizsardzībai sasniegs 2% no iekšzemes kopprodukta.

Kā portālam "Delfi" skaidroja Aizsardzības ministrijā (AM), viens no būtiskiem nozares darbības virzieniem 2018. gadā būs arī Nacionālo bruņoto spēku kaujas gatavības celšana, turpinot īstenot personāla apmācību, ekipējuma un tehnikas iegādi, kā arī militāro bāžu infrastruktūras attīstību.

Vēl nākamgad papildus paredzēti 29,8 miljoni eiro satiksmes nozarei – autoceļu un dzelzceļa publiskās infrastruktūras sakārtošanai, 39,3 miljoni eiro demogrāfijas pasākumu un sociālo jautājumu risināšanai un 5,2 miljoni eiro samazinātas PVN likmes ieviešanai Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem.

Tāpat papildu finansējums piešķirts kultūras nozarei – 6,7 miljonu eiro apmērā, 11,4 miljoni eiro iekšējās drošības stiprināšanai un 14,9 miljoni eiro augstākās izglītība mācībspēku atalgojuma palielināšanai, pētniecībai un sporta nozares pasākumiem.

Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka FM prognozējusi, ka, atbilstoši jaunajām prognozēm, Latvijas ekonomikas izaugsme šogad paātrināsies līdz pat 3,7%, bet 2018. gadā būs 3,4% līmenī.

Līdz ar straujāku ekonomikas izaugsmi straujāks kļūs arī darba samaksas pieaugums, ko ietekmēs arī sarūkošie darbaspēka resursi.