Biežākā iedzīvotāju rīcība, saskaroties ar naudas viltojumiem, būtu vēršanās policijā (40%). Savukārt nedaudz vairāk kā piektdaļa (22%) šādā situācijā vērstos kādā no Latvijas komercbankām vai Latvijas bankā.

Zīmīgi, ka vairāk kā desmitā daļa jeb 11% iedzīvotāju atzīst, ka tomēr izmēģinātu laimi un norēķinātos ar viltoto naudas zīmi, liecina “Verifone” sadarbībā ar “Snapshots” veiktā aptauja. It īpaši ‘drosmīgi’ šajā ziņā ir rīdzinieki (15%) un iedzīvotāji vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem (16%).

“Kopumā tikai 10% aptaujāto norādījuši, ka naudas viltojumu gadījumi uz tiem neattiecas, jo ikdienā norēķinus veic praktiski tikai ar bankas kartēm. Tas liecina par to, ka, Latvijā joprojām ir ļoti daudz vietu, kurās pircējs nevar norēķināties ar karti – tirgus, mazie veikaliņi, kioski, frizētavas, skaistumkopšanas saloni utml. Šie tirgotāji ikdienā saskaras gan ar viltojumu risku, gan arī ar maiņas naudas iztrūkumu, kas ir izteikti raksturīga tendence tieši pēc eiro naudas ieviešanas,” uzsver SIA „Verifone Baltic” direktors Agris Štikāns.

Iedzīvotāju aptauja rāda, ka izteikti biežāk uz norēķināšanos tikai ar kartēm norāda respondenti augstākajā ienākumu grupā (21%), kā arī vīrieši (12% pretstatā 7% sieviešu), rīdzinieki (12%).