Viņš uzsvēra, ka izglītība ir pamatu pamats cilvēka vērtībām un uzskatiem. Tā rada iespējas un jaunus apvāršņus nākotnes veidošanai, un tieši radoši prāti un izcilas personības veidos Latviju nākamajā simtgadē.

Pēc Vējoņa teiktā, straujajā tehnoloģiskās attīstības un milzīgā informācijas apmēra aprites laikmetā rodas jautājums, vai prasmes, kas apgūtas skolas un augstskolas solos šodien, būs derīgas problēmu risināšanai rītdien.

"Mēs katrs vēlamais dot saviem bērniem zināšanas, vērtības prasmes, attieksmi, gribasspēku, lai bērni spētu dzīvotu labu dzīvu, lai viņi būtu laimīgi, piepildīti un apmierināti gan personīgajā dzīvē, gan profesionālā karjerā. (..) Modernā un mainīgā pasaule prasa mūsu katra nemitīgu pilnveidošanos un mācīšanos visa mūzu garumā," pauda Vējonis, uzsverot, ka izglītības saturam jāpielāgojas mūsdienu izaicinājumiem.

Prezidents klāstīja, ka Latvija ir stipra un mūsdienīga valsts, kas pēdējo 25 gadu laikā spējusi kļūt par vidēji turīgu valsti, taču sasniegt citu Eiropas Savienības valstu labklājības līmeni vēl nav izdevies. Izšķiroša loma Latvijas attīstībā ir izglītībai.

Vējonis aicināja straujāk un izlēmīgāk ieviest pārmaiņas izglītības nozarē, norādot, ka gadiem runāts par reformām veselības jomā, taču tikai tagad tiek pieņemti pirmie lēmumi.

Valsts prezidents pauda cerību, ka izglītības jomā lēmumi sekos daudz ātrāk, lai Latvijā nodrošinātu kvalitatīvu izglītību un iespējas bērniem būt zinošiem un konkurētspējīgiem.

Jau vēstīts, ka Latvijas Banka trešdien Latvijas Nacionālajā bibliotēkā rīko ikgadējo tautsaimniecības konferenci, kura šoreiz veltīta reformām izglītības nozarē.

Konferencē tiks meklētas atbildes uz jautājumiem, kā panākt izcilību vidusskolās, ņemot vērā ierobežotās finanses, kas patlaban kavē augstskolu attīstību, kā arī - kā gudri izmantot pieejamos līdzekļus, lai pedagogi varētu saņemt cienīgu atalgojumu.