FM skaidroja, ka patlaban izaicinājums finanšu sektora tālākai attīstībai ir straujā tehnoloģiju attīstība, kas var pārvirzīt finanšu pakalpojumu sniedzējus no tradicionālajiem pakalpojumu sniedzējiem uz jauniem spēlētājiem finanšu pakalpojumu nozarē, kā arī ļauj tradicionālo finanšu pakalpojumu sniedzējiem ieviest jaunus inovatīvus pakalpojumus. Turklāt līdz ar finanšu tehnoloģiju straujās attīstības radītajām iespējām, strauji pieaug alternatīvo finanšu pakalpojumu klāsts.

"Finanšu tirgi kā mehānisms saved kopā tos, kam ir līdzekļi, ar tiem, kuriem tie ir nepieciešami, pastāvīgi attīstās. Pašreizējā brīdī, kad depozītu likmes bankās ir sasniegušas vēsturiski zemu līmeni, savukārt banku kredītpolitika ir izteikti konservatīva, gan potenciālajiem ieguldītājiem, gan kredītņēmējiem ir papildu motivācija meklēt citus risinājumus ārpus banku sektora un arvien vairāk tiek pavērtas iespējas finanšu inovācijām. Viena no šādām finanšu inovācijām Eiropas Savienībā ir kopfinansējuma pakalpojumi jeb kolektīvās finansēšanas platformas, kuras aktīvi savu darbību izvērš arī Latvijā," norādīja ministrijā.

Kopfinansējuma pakalpojumu platformas kā inovāciju finanšu sektorā nepieciešamību nosaka apgrūtinātas un ierobežotas finanšu piesaistes iespējas gados jauniem cilvēkiem, kuriem nav uzkrāts savs kapitāls, kā arī īpaši aktuāli tas ir sociālās ietekmes biznesa jomā, proti, sociālajā uzņēmējdarbībā, kuras specifiska ne vienmēr ļauj veiksmīgi konkurēt kopējā tirgū, it īpaši biznesa uzsākšanas stadijā. Tāpat arī kopfinansēšana dod iespēju iegūt salīdzinoši nelielu starta kapitālu.

Latvijā pirmā savstarpējo aizdevumu platforma savu darbību uzsāka 2015.gadā, bet patlaban Latvijā strādā jau septiņas savstarpējo aizdevumu platformas.

Kopš darbības uzsākšanas caur Latvijas platformām veiktas investīcijas vairāk nekā 300 miljonu eiro apmērā. Ja 2016.gadā kopējais investīciju apjoms bija mērāms 110 miljonu eiro apmērā, tad jau 2017.gada otrajā ceturksnī tas sasniedza 200 miljonu eiro robežu, pusgada laikā darbības apjomus divkāršojot.

FM ir pārliecināta, ka Latvijas tirgū patlaban ir pastiprināta interese ir tieši par kopfinansējuma platformām. Uzņēmumi, kuri sniedz kopfinansējuma pakalpojumus, darbojas esošā normatīvā regulējuma ietvaros, piedāvājot investoriem iegādāties prasījumu tiesības uz jau izsniegtiem aizdevumiem patērētājiem. Šobrīd šāda darbība tiek regulēta tikai tiktāl, ciktāl tas attiecas uz patērētāju kreditēšanu, vienlaikus cesiju darījumu regulāciju atstājot bez speciālas regulācijas vispārējo civiltiesisko darījumu ietvarā.

Tāpēc FM izstrādājusi likumprojektu "Kopfinansējuma pakalpojumu likums, kura tiesiskā regulējuma mērķis ir attīstīt finanšu un kapitāla tirgū savstarpējo aizdevumu pakalpojumus. Šī mērķa ietvaros tiks noteikti kopfinansējuma pakalpojumu sniedzēja darbības principi, atbildība, licencēšanas un uzraudzības kārtība, ieguldītāju un aizdevumu saņēmēju interešu aizsardzības pasākumi. "Lai panāktu vienādu prasību ieviešanu, tas vislabāk ir sasniedzams, pieņemot atsevišķu likumu, kas ietvertu visas būtiskākās regulējošās prasības vienam konkrētam finanšu sektoram - savstarpējo aizdevumu pakalpojumu industrijai un to sniedzējiem," piebilda ministrijā.

Likumprojekts neparedz cesiju darījumu publisku piedāvāšanu un realizēšanu, proti, komercdarbības modeli, kas ietver arī vietni cedentu un cesionāru savešanai kopā. Nosakot, ka kopfinansējuma pakalpojumu sniegšana tiek realizēta bez prasījumu cesijas, būtiski tiek samazināti kopfinansējuma pakalpojumu sniedzēja darbības riski. Paredzēts, ka likumprojektā ietvertais darbības modelis aizstās pašreizējo praksi kādu piekopj komersanti, kuri sevi definējuši, kā kopfinansējuma platformas.