Viņa vērsa uzmanību, ka otrdien valdības sēdē Veselības ministrijai (VM) tika dots uzdevums līdz nākamā gada 1.jūnijam sagatavot priekšlikumus par medikamentu grupām, kuru iepirkšanu iespējams nodrošināt centralizēti. "Domāju, ka varētu runāt ne tikai par medikamentiem, bet arī līdzīgu lietu iepirkumiem," piebilda Čakša.

Pēc viņas paustā, arī viena no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijām Latvijai bija medikamentu iepirkšana centralizēti.

Čakša skaidroja, ka, salīdzinot ārstniecības iestāžu veiktos iepirkumus, redzams, ka cenas ir atšķirīgas, tāpēc, pērkot kopā, cenu būtu iespējams samazināt, kas dotu ietaupījumu, ko varētu izmantot nozarē.

Vienlaikus ministre skaidroja, ka VM svarīgi ierēdniecībai nodrošināt adekvātu atalgojumu, ko varētu panākt, likvidējot neaizpildītās amata vietas.

VM arī strukturāli nozares iekšienē raugoties, vai nenotiek kādu funkciju dublēšanās.

Kā ziņots, VM aprēķinājusi, ka, centralizēti iepērkot parenterāli ievadāmās ķīmijterapijas zāles, kuru iegāde apmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem, ietaupījums trīs gadu laikā varētu būt apmēram 1,8 miljoni eiro.

Ministrijas ziņojumā teikts, ka saskaņā ar plānoto veselības aprūpes sistēmas reformu, lai nodrošinātu efektīvāku onkoloģisko medikamentu iepirkšanu un izlietošanu, nodrošinot pacientu līdzestību, plānots ar 2018.gada 1.janvāri onkoloģisko slimību ārstēšanai lietojamās parenterāli ievadāmās zāles iepirkt centralizēti. Vienlaikus ziņojuma ieteikumos turpmākai rīcībai VM norādījusi, ka centralizēta medikamentu iepirkšana varētu sākties ar nākamā gada martu.

Kā iepriekš žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), ministrijām jāmēģina vēl pārskatīt iekšējos resursus. "Ņemot vērā, ka rocība nebūs tik liela kā iepriekšējos gados, tika atlikts jautājums par iekšējiem resursiem. Vienojāmies, ka Finanšu ministrija par šīm lietām ar pārējām nozaru ministrijām runās atsevišķi. Daudzus darbus varēsim izdarīt, pārskatot iekšējos resursus," piebilda premjers.