2019. gadā iemaksas apmēru plānots palielināt līdz 3% no minimālās mēneša darba algas, bet no 2020. gada iedzīvotājiem iemaksas būs jāveic 5% apmērā no minimālās mēneša darba algas.

Kā norādīts Veselības ministrijas (VM) izstrādātajā Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektā, apdrošināta ir persona, kura veikusi valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veselības apdrošināšanai ne mazāk kā deviņus mēnešus secīgā pēdējo 12 mēnešu periodā vismaz no obligāto iemaksu objekta minimālā apmēra, kā arī persona, kura veikusi veselības apdrošināšanas iemaksas. Tāpat pilnu valsts veselības pakalpojumu grozu saņems valsts apdrošinātas personas, piemēram, bērni, pensionāri, bāreņi, bezdarbnieki un citas personas.

Čakša teica, ka patlaban likumā ierakstīts, ka Valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros apdrošinātā persona saņem Valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumu, kā arī speciālistu konsultācijas, diagnostiskos izmeklējumus, plānveida operācijas dienas stacionārā vai slimnīcā, rehabilitāciju un citus veselības aprūpes pakalpojumus.

Savukārt personas, kas nebūs apdrošinātas saņems tikai valsts apmaksāto medicīniskās palīdzības minimumu, kas sastāv no neatliekamās medicīniskās palīdzības, dzemdību palīdzības, zobārstniecības palīdzības akūtos gadījumos, ģimenes ārsta sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī veselības aprūpes pakalpojumiem saslimšanās ar nozīmīgu ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem vai apdraudējumu sabiedrības veselībai ārstniecībai.

Ministre ceturtdien NTSP dalībniekus informēja, ka esošajā Veselības aprūpes finansēšanas likuma redakcijā iekļauti tādi būtiskākie jautājumi kā veselības aprūpes finansēšanas avoti, veselības aprūpei piešķirtā valsts finansējuma izlietojums, valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimums, valsts obligātā veselības apdrošināšana, tostarp personu loks, kurām ir tiesības uz valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumu un personas, kurām ir tiesības uz valsts obligāto veselības apdrošināšanu. Tāpat likumā iekļauta informācija par veselības apdrošināšanas iemaksām, Nacionālā veselības dienesta konsultatīvo padomi, kā arī pārejas noteikumos noteikts veselības aprūpes valsts finansējuma pieaugums līdz 2020. gadam.

Vienlaikus Čakša norādīja, ka vairāki no likumā iekļautajiem jautājumiem vēl ir diskutējami.

Jau ziņots, ka ceturtdien NTSP sēdē tika nolemts apvienot VM un LVSADA piedāvātos likumprojektus vienā.

Risinājuma meklēšana tika nodota NTSP Veselības aprūpes nozares apakšpadomei, kura līdz 8. septembrim jārod vienošanās par likumprojekta kompromisa variantu. Pēc tam gatavais likumprojekts tiks nodots izskatīšanai valdībā, lai pēc tam likumu nodotu izskatīšanai Saeimā steidzamības kārtā, vienojās NTSP. Likumam atbilstoši plānotajam būtu jāstājas spēkā nākamā gada 1. janvārī.

LVSADA vadītājs Valdis Keris norādīja, ka NTSP sēdē tika konceptuāli nostiprināts, jāpilda 29. jūnija NTSP sēdes lēmums, proti, ka Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts tiek apstiprināts steidzamības kārtā, kā arī tajā iekļautas skaidras garantijas par nozarei un mediķu atalgojuma palielināšanai paredzēto finansējuma pieaugumu. Par to, kādā veidā jāpilda šis lēmums, diskusija joprojām ir atvērta līdz 8. septembrim, kad likumprojektam jābūt gatavam izskatīšanai valdībā.

Mediķu arodbiedrība diskusijā centīsies rast kompromisu ar VM, lai nodrošinātu finansējuma un mediķu darba samaksa pieauguma nostiprināšanu likumā, un tajā paša laikā neraisītu diskusijas, kas varētu nopietni apgrūtināt likumprojekta virzīšanos steidzamības kārtībā.