"Vienotības" Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa aģentūrai LETA sacīja, ka prioritātes ir jau nosauktas valdības deklarācijā - iekšējā un ārējā drošība, izglītība un veselība. Līdz ar to arī valsts budžeta veidošanā tas jāņem vērā, uzsvēra politiķe. Viņa gan piebilda, ka nevar veidoties situācija, kad viena no prioritātēm tiek īstenota uz citas rēķina.

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis sacīja, ka ir piesardzīgs gan par gaidāmo papildus pieejamo līdzekļu apmēru, gan par šīs naudas dalīšanu. Viņš norādīja, ka līdzekļi jāpiešķir tām lietām un jomām, no kurām labums būs visiem iedzīvotājam. Papildus finansējums primāri jāatvēl sabiedrībā jau zināmām prioritātēm - veselībai, izglītībai un ierosinājumam par samazināto pievienotās vērtības nodokli Latvijas dārzeņiem, viņš uzskata. Tāpat nauda varētu būt nepieciešama kultūras jomā, piebilda Brigmanis.

Politiķis akcentēja, ka tā dēvētās "deputātu kvotas" nedrīkst būt un nebūšot. Visiem priekšlikumiem, kurus gribēs rosināt koalīcijas partneri, būs jānāk no ministrijām vai valdības, lai tie iepriekš būtu izvērtēti, pauda ZZS līderis. Arī vairāki citi koalīcijas politiķi jau iepriekš pauda, ka nākamā gada budžeta veidošanā "deputātu kvotas" nebūtu pieļaujamas.

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars aģentūrai LETA sacīja, ka galvenā prioritāte būs atbalsts ģimenēm ar bērniem. Viņš akcentēja, ka galvenā ambīcija ir atbalsts 100 eiro apmērā mēnesī par trešo un katru nākamo bērnu ar nosacījumu, ka vismaz trīs bērni ir vecumā līdz 19 gadiem. Proti, būtu jāīsteno "kardināls lēciens daudzbērnu ģimeņu atbalstam", akcentēja politiķis. Viņš piebilda, ka ir arī daudzas citas prioritātes, piemēram, atbalsts radošajām personām, kultūras darbinieku algas un citas.

Kā ziņots, 2018.gada fiskālā telpa provizoriski aplēsta 60 miljonu eiro apmērā, aģentūrai LETA 18.augustā atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Vēl jūlijā ministre žurnālistiem prognozēja, ka nākamā gada fiskālā telpa būs nedaudz virs 80 miljoniem, tomēr precīzākus ciparus finanšu ministre solīja augustā.

22.augustā valdība uzklausīs Finanšu ministrijas sagatavotos četrus informatīvos ziņojumus - par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2018.-2020.gadā, par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas 2018., 2019. un 2020.gadam rezultātiem, par fiskālo risku deklarāciju un par valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2018., 2019. un 2020.gadam.

Pēc Ministru kabineta sēdes būs arī precīzāk zināma 2018.gada fiskālā telpa.