Pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa Ādmine sacīja, ka vairāk nekā puse Latvijas darba devēju darbiniekiem maksā mazāk par minimālo mēnešalgu. Viņa norādīja, ka VID velta būtiskus resursus ēnu ekonomikas apkarošanai, un šogad viena no prioritātēm ir aplokšņu algu apkarošana.

Reizniece-Ozola atzina, ka minimālās algas palielināšana ir koks ar diviem galiem. "No vienas puses, vēlamies lai cilvēki saņemtu vairāk, jo patlaban liels īpatsvars saņem minimālo algu. No otras puses, tas ir konkurētspējas jautājums, jo, strauji palielinot minimālo algu, lielāka motivācija ir maksāt aplokšņu algas. Tāpēc šim pasākuma ir jābūt izsvērtam," norādīja ministre.

Finanšu ministre sacīja, ka minimālās algas straujš kāpums rada ēnu ekonomikas pieauguma risku, tāpēc viņa nav atbalstījusi strauju minimālās algas palielināšanu - no esošajiem 380 eiro līdz 430 eiro no nākamā gada. Tomēr šāds esot bijis kompromisa lēmums nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, kurā ietilpst valdības, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji.

Lai mazinātu ēnu ekonomikas pieauguma riskus un nodrošinātu nemainīgu minimālo algu, nodokļu reforma paredz to nofiksēt 430 eiro apmērā un nemainīt nākamos trīs gadus. Savukārt cīņu ar aplokšņu algām, pēc Reizniece-Ozolas teiktā, nodrošinās ne tikai VID efektīvās darbs, bet arī darbaspēka nodokļu samazinājums.