Pētījums: jo zemāks izglītības līmenis, jo vairāk cilvēks tic informācijai sociālajos tīklos 0

Trešdiena, 19 jūl 2017, 08:00 Versija drukāšanai

Pētījums: jo zemāks izglītības līmenis, jo vairāk cilvēks tic informācijai sociālajos tīklos
Jo zemāks izglītības līmenis, jo vairāk cilvēks tic informācijai sociālajos tīklos, secināts Kultūras ministrijas (KM) pasūtītajā pētījumā par iedzīvotāju medijpratību 2017.gadā.


Pētījumā noskaidrots, ka 32% iedzīvotāju kopumā tic informācijai, ko var atrast sociālajos tīklos. Rezultāti rāda, ka sociālajos tīklos pieejamajai informācijai vairāk tic gados jaunāki iedzīvotāji, un, pieaugot vecumam, samazinās uzticība sociālajos tīklos izvietotai informācijai. Piemēram, sociālajos tīklos izvietotai informācijai 15-24 gadus vecu respondentu vidū tic 54% iedzīvotāju, savukārt 65-74 gadu vecu cilvēku vidū sociālajos tīklos pieejamajai informācijai tic aptuveni divreiz mazāk jeb 23% iedzīvotāju.

 

Tikai aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pastāv atšķirības, kā vienu un to pašu notikumu mēdz atspoguļot dažādi mediji. Tas nozīmē, ka trūkst izpratnes par realitātes konstruēšanas veidiem. Turklāt par iespējamību, ka mediju saturs var būt ne vien uzticams, bet arī apzināti tendenciozs, daļa aptaujas dalībnieku nav aizdomājušies. Proti, katrs ceturtais pētījuma dalībnieks (27%) nespēj novērtēt savu spēju atpazīt uzticamu informāciju medijos no manipulatīvas, jo nav par to domājis.

 

Aptaujas rezultāti apliecina, ka daļa Latvijas iedzīvotāju neprot izvērtēt interneta meklēšanas programmu, piemēram, "Google" vai "Bing", piedāvātos rezultātus. 26% respondentu piekrīt apgalvojumam, ka interneta meklētāju pirmie piedāvātie rezultāti ir uzticamākie, bet 15% respondentu nav varējuši sniegt atbildi uz šo jautājumu. Taču nereti kā pirmās meklētājprogrammās tiek parādītas sponsorētās saites un reklāmas. Vairākums (61%) interneta lietotāju piekrīt apgalvojumam, ka interneta pirmie piedāvātie rezultāti tiek parādīti kā pirmie, jo tie ir vispopulārākie.

 

Piektā daļa Latvijas iedzīvotāju mēdz dalīties ar informāciju internetā, to nepārbaudot. Jo sevišķi augsts īpatsvars - gandrīz 40% - šai tendencei ir jauniešu vecumgrupā no 15 līdz 24 gadiem.

 

Pētījumā konstatēts, ka pastāv korelācija starp valodu, kādā patērē medijus, izglītības un ienākumu līmeni un medijpratību. Iedzīvotāji, kuri medijus patērē angļu vai latviešu valodā, mazāk tic sociālajos medijos rodamajai informācijai un kritiskāk izvērtē interneta meklētāju piedāvātos rezultātus nekā tie, kas patērē medijus pārsvarā krievu valodā. Iespējams, skaidrojums meklējams tajā, ka respondentus, kas lielā mērā atrodas citas valsts informatīvajā telpā, nav bijis iespējams sasniegt ar līdzšinējo aktivitāšu palīdzību, secinājusi KM.

 

Cilvēkiem ar zemu izglītību (pamatizglītība) un ienākumiem ir arī zemāki medijpratības rādītāji. Jo augstāks ienākumu līmenis uz vienu ģimenes locekli mēnesī, jo lielāka izpratne par to, ka dažādos medijos atspoguļotā informācija mēdz atšķirties - no aptaujātajiem ar augstu ienākumu līmeni šim apgalvojumam piekrīt 67%, savukārt no respondentiem ar zemiem ienākumiem tā uzskata 44%. Vairāk nekā uz pusi atšķiras respondentu sniegtās atbildes atkarībā no viņu dzīvesvietas - to, ka dažādos medijos atspoguļotā informācija mēdz atšķirties, apliecina 66% rīdzinieku, kamēr Latgalē šādi domājošu iedzīvotāju īpatsvars ir tikai 31%.

 

Tāpat vērojama sakarība - jo zemāka respondenta izglītība, jo vairāk viņš tic sociālajos medijos atrodamajai informācijai, skaidroja KM. Apgalvojumam, ka interneta meklētāju programmas kā pirmos parāda uzticamākos rezultātus, no respondentiem ar pamata izglītību piekrīt 43%, savukārt no aptaujātajiem ar augstāko izglītību - gandrīz uz pusi mazāk jeb 22%. Cilvēki ar augstāko izglītību arī vairāk apzinās to, ka mediji un to saturs ietekmē sabiedrības uzskatus. Tā domā 88% no respondentiem ar augstāko izglītību un 67% no respondentiem ar pamata izglītību. Turklāt 20% no respondentiem ar pamata izglītību uz šo jautājumu nav varējuši sniegt atbildi.

 

No KM plānotajām aktivitātēm medijpratības veicināšanai tuvākā pusgada laikā turpināsies bibliotekāru un skolotāju apmācības, līdz gada beigām tiks adaptēts Latvijas situācijai starptautiski atzīts mācību līdzeklis, kas būs noderīgs medijpratības tēmas skaidrošanai bērniem un jauniešiem. Līdzīgi kā pirmajā pusgadā arī rudenī tiks organizēti medijpratības debašu un diskusiju pasākumi, tostarp skolēnu un citu jauniešu mērķauditorijai, kā arī notiks apmācības pašvaldību jaunatnes lietu speciālistiem. Nākamajā gadā paredzēts izstrādāt audiovizuālu mācību līdzekli pirmsskolas un 1.-2.klašu vecuma bērniem, lai par medijpratības jautājumiem runātu viņiem saprotamā veidā. Šos pasākumus paredz 2016.gada rudenī pieņemtās Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam un to īstenošanas plāns.

 

KM Mediju politikas nodaļas eksperte Klinta Ločmele sacīja, ka, iepazīstoties ar pētījuma rezultātiem, ir acīmredzams, ka nepieciešams papildu finansējums, lai pilnveidotu jau esošos pasākumus jauniešu, pedagogu un bibliotekāru apmācībām un sasniegtu tās sabiedrības grupas, kuru medijpratība ir visvājākā - cilvēkus ar zemu izglītības līmeni, zemiem ienākumiem, lielākoties no lauku reģioniem un tādus, kuri patērē medijus pārsvarā krievu valodā.

 

"Medijpratība ietekmē gan cilvēka ikdienas lēmumus un dzīves kvalitāti, piemēram, akli paļaujoties reklāmu solījumiem ar brīnumlīdzekļu palīdzību nedēļas laikā strauji zaudēt svaru vai iemācīties svešvalodu, gan rada nopietnus draudus valsts drošībai - tikai medijpratīga sabiedrība ir izturīga pret trešo valstu izplatītu manipulatīvu informāciju," norādīja Ločmele.

0
Autors:LETA
Foto:flickr.com

Komentāri (0)

Citas ziņas

 

4. jūlijā, 13:25 Daudzbērnu ģimenes varēs iemācīties iesniegt e-iesniegumus
2. jūlijā, 09:45 “Lelles un papīrs” Starptautiskajā leļļu festivālā Daugavpilī (VIDEO)
25. jūnijā, 11:53 Vasaras pilnbrieda izstāžu sezonas atklāšana
2. jūnijā, 10:29 «Top Latgale»: aktuālākās nedēļas ziņas (VIDEO)
31. maijā, 17:35 «Top Latgale»: aktuālākās nedēļas ziņas (ANONSS)
31. maijā, 11:15 Daugavpils tehnikuma audzēkņi stāžējas ārzemēs (VIDEO)
30. maijā, 15:15 Bērnu drošība vasarā (VIDEO)
29. maijā, 11:07 Policija lūdz atsaukties konflikta lieciniekus
29. maijā, 10:47 Izsludināta pieteikšanās dalībai akordeona mūzikas festivālā
28. maijā, 14:50 Rēzeknē godalgoti izcilākie skolēni (VIDEO)
28. maijā, 12:05 Izplata viltus ziņas par drošības draudiem Daugavpils tiesā (VIDEO)
26. maijā, 10:41 «Top Latgale»: aktuālākās nedēļas ziņas (VIDEO)
25. maijā, 17:00 Baltkrievu kultūras centrs iegrieza visus jubilejas riņķu dejā
24. maijā, 16:55 «Top Latgale»: aktuālākās nedēļas ziņas (ANONSS)
24. maijā, 16:05 Eiropas Parlamenta vēlēsānas jau sestdien (VIDEO)

 

Reklāma

 
-Dautkom ziņas












Projekti

Projekti

Projekti

Projekti