Runājot par Klaipēdas LNG termināļa nākotni, ministrs atzīmēja, ka Baltijas-Somijas gāzes tirgus izveidē svarīgi apzināties sarūkošo gāzes patēriņu un to, cik lielas infrastruktūras izmaksas Baltijas valstis var atļauties, lai apkalpotu patēriņu.

"Pirmkārt, mēs ļoti augstu novērtējam, ka Lietuva ir ieviesusi šo risinājumu, jo tas ļāvis mums nonākt pie brīva tirgus ievērojami ātrāk, nekā tas varēja notikt.

Otrkārt, jā, šis risinājums nav pats lētākais. Mums ir jābūt pārliecībai, ka esam atraduši veidu, kā nodrošināt LNG tā saukto ieejas punktu lētākajā veidā visiem Baltijas valstu iedzīvotājiem. Protams, bija arī zināmi pārsteigumi. Pēdējā premjeru tikšanās reizē, kas notika Tallinā, Igaunija negaidīti pieteica savu LNG termināli. Mēs mēģinām saprast, kas ar to notiks. Saliekot to visu kopā, varu teikt, ka debates ir atvērtas," klāstīja Ašeradens.

Taujāts, vai joprojām spēkā ir variants par LNG termināli Latvijā, viņš apliecināja, ka viena no alternatīvām ir veidot termināli Skultē, nelielā attālumā Inčukalna pazemes gāzes krātuves. "Tam būtu milzīgas tehnoloģiskās priekšrocības. Bet, ja runājam par to, vai valdība iesaistītos šajā projektā, tad valdība šobrīd tam noteikti nav gatava. (..) Ja privātie komersanti ar to gribētu nodarboties, mēs to atbalstītu. Latvijas prioritāte ir Inčukalna krātuves sekmīga funkcionēšana, lai tā darbotos gan reģionāli, gan integrēti Eiropas sistēmā," skaidroja ekonomikas ministrs.