Kā aģentūru LETA informēja ST, spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Jau ziņots, ka Jaunjelgavas novada dome ST apstrīdēja MK pieņemto kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs.

Valdība uzskatīja, ka tiesvedība lietā ir izbeidzama, jo apstrīdētās normas neaizskar pieteikuma iesniedzējas tiesības. Tomēr ST spriedumā norādīja, ka pašvaldības tiesību aizskārums var izpausties arī tādējādi, ka apstrīdētais akts ierobežo pašvaldību tās autonomo funkciju īstenošanā.

ST secināja, ka atbilstoši gramatiskajai tiesību normas interpretācijai MK nebija pilnvarots noteikt minimālo izglītojamo skaitu klasēs. No pilnvarojošajā normā ietvertā formulējuma "noteikt kārtību" izriet MK tiesības noteikumos regulēt tikai attiecīgā jautājuma procesuālo aspektu, proti, izstrādāt noteiktu procedūru izglītojamo uzņemšanai vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīšanai no tām.

Atbilstoši vēsturiskajai tiesību normas interpretācijai ST konstatēja, ka iepriekš likumdevējs bija īpaši pilnvarojis MK noteikt minimālo izglītojamo skaitu klasēs, savukārt vēlāk šis pilnvarojums MK no Vispārējās izglītības likumā tika izslēgts. Tādēļ apstrīdēto normu izdošanai bija nepieciešams īpašs likumdevēja piešķirts pilnvarojums - ST secināja, ka patlaban MK piešķirtā pilnvarojuma apjoms neļauj tam pieņemt apstrīdētās normas.

Tāpat ST norādīja, ka attiecībā uz vispārējās izglītības iestādēm MK ir pilnvarots noteikt tikai kārtību izglītojamo uzņemšanai izglītības iestādē un atskaitīšanai no tās, nevis izstrādāt kritērijus, kas varētu būt pamats atteikumam uzņemt izglītojamo vidusskolā.

Kopumā ST atzina, ka valdība, pieņemot apstrīdētās normas, darbojās pretēji varas dalīšanas principam un pārkāpa likumdevēja piešķirto pilnvarojumu. Līdz ar to ST nolēma atzīt apstrīdētās normas par neatbilstošām Satversmes 1.pantam un spēkā neesošām no to pieņemšanas brīža.

Jau ziņots, ka Jaunjelgavas novada dome pieteikumā ST skaidroja, ka tā nespēs nodrošināt apstrīdētajās normās noteikto minimālo izglītojamo skaitu un tai nāksies slēgt Jaunjelgavas vidusskolas 10.-12.klasi. Tādējādi apstrīdētās normas liedzot īstenot pašvaldības autonomajā kompetencē nodoto funkciju, proti, nodrošināt iedzīvotāju tiesības iegūt vispārējo vidējo izglītību.

Pieteikuma iesniedzējas ieskatā apstrīdētās normas balstītas uz "mehāniskiem finanšu aprēķiniem, neņemot vērā katra novada vai pilsētas īpatnības, piemēram, iedzīvotāju skaitu vai plānoto attīstību". Jaunjelgavas vidusskolas zemākajās klasēs esošo skolēnu skaits liecinot, ka nākotnē apstrīdētajās normās noteiktais minimālais skolēnu skaits varētu tikt atkal sasniegts.

Kā ziņots, Jaunjelgavas novada dome nebija apmierināta ar MK noteikto, ka divos nākamajos mācību gados, uzņemot izglītojamos 10.klasē vispārējās vidējās izglītības programmās klātienes izglītības ieguves formā vai attiecīgi neklātienes izglītības ieguves formā, izglītības iestāde novadā klasi varēs atvērt ar ne mazāk kā desmit izglītojamajiem 10.klasē vai 27 skolēniem vidusskolas posmā. Paredzētais 12 skolēnu minimums vienā klasē vai 32 skolēni vidusskolas posmā tiks sasniegts 2018./2019.mācību gadā.