Viņš norādīja, ka ideju par valsts veselības apdrošināšanu trešdien notikušajā Veselības darba grupas sēdē atbalstīja pat tie, kas bija skeptiski noskaņoti, tomēr gala lēmums tuvākajā laikā būs jāpieņem koalīcijai.

Pēc Kučinska paustā, jaunākais plāns paredz, ka katrs iedzīvotājs būtu apdrošināts, līdzīgi kā tas ir Lietuvā. Ja valdība negrib pazaudēt atbalstu no Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, koalīcijai tiks piedāvāts variants, ka apdrošināšanas polise ir konstanta summa, piemēram, 20 eiro mēnesī, stāstīja Kučinskis.

Darba grupa sliecoties atbalstīt priekšlikumu apdrošināšanas polisei noteikt konkrētu summu, taču tas nenozīmējot, ka šo summu nevarēs diferencēt. "Man liekas, ja tādu [sistēmu] ievieš, tad ir vajadzīga diferenciācija. Mēs nevaram likt maksāt 20 eiro cilvēkiem, kuri legāli un godīgi stādā, bet nevar to nomaksāt," skaidroja Ministru prezidents.

Pēc Kučinska paustā, Lietuvā un Igaunijā, kur valsts apdrošināšanas sistēma jau pastāv, tā tiek uzraudzīta, iesaistot arodbiedrības un darba devējus. Viņaprāt, līdzīgi varētu notikt arī Latvijā.

Būšot jārod arī citi veidi, kā papildināt veselības aprūpes finansējumu no "ārējiem avotiem", lai 2019.gadā veselības aprūpes finansējums varētu sasniegt 4% no iekšzemes kopprodukta, kā arī spētu nodrošināt veselības aprūpei nepieciešamo finansējumu atbilstoši veselības aprūpes sistēmas reformā iecerētajam.

Veselības ministre Anda Čakša trešdienas vakarā žurnālistiem pastāstīja, ka līdz nākamajai darba grupas sēdei Veselības ministrijai (VM) būs jāstrādā pie tā, kā sasaistīt valsts veselības apdrošināšanu ar mediķu algām, kā arī pie apdrošināšanas pakalpojumu groza.

Vienlaikus ministre norādīja, ka, runājot par valsts veselības apdrošināšanas maksājumu, tas nedrīkst būt vienāds visiem, ņemot vērā dažādo algu spektru. Pretējā gadījumā tas būtu "maksimāli negodīgi", izteicās Čakša.

Viņasprāt, patlaban ir būtiski saprast, kas būs valsts veselības apdrošināšanas naudas avots, un tas nedrīkst radīt papildus administratīvās izmaksas.

Ministre apstiprināja, ka daļu no valsts veselības apdrošināšanas ienākumiem varētu novirzīt mediķu algu celšanai, taču ilgtspējas ziņā šis risinājums neesot pietiekams. Būtiski atrast ilgtermiņa veselības aprūpes finansēšanas avotu, uzsvēra Čakša.

Vienlaikus ministre piebilda, ka finansējums netiks novirzīts konkrētām ārstniecības iestādēm, bet visiem mediķiem kopumā.

Tāpat Čakša pastāstīja, ka šodien informējusi grupas dalībniekus par to, kādā veidā Nacionālais veselības dienests uzrauga un kontrolē finansējuma izlietojumu un par to, kādas ir kontroles sistēmas. Tas ir būtiski, jo, ieviešot valsts veselības apdrošināšanu, uzraudzībai par to, kā tiek nodrošināta gan pakalpojuma kvalitāte, gan finanšu plūsma, ir jābūt spēcīgai, atzīmēja ministre.

Pagājušajā nedēļā pēc divu stundu garas sēdes Veselības darba grupa vienojās, ka visticamākais veselības nozares finansējuma avots būs veselības aprūpes sasaite ar nodokļu nomaksu. Pagājušajā nedēļā Kučinskis atklāja, ka darba grupa nesprieda par konkrētu veselības nozares finansējuma avotu, tomēr tā bija vienisprātis, ka budžetā papildus resursi netiks meklēti. "Vairs nedebatēsim par naudas noņemšanu pensionāriem, bet domāsim, kā veselības aprūpes pakalpojumus sasaistīt ar nodokļu samaksu. Domāsim šajā virzienā," sacīja Kučinskis.

Viņš gan atturējās sniegt detalizētāku informāciju, jo darba grupā panākta konceptuāla vienošanās, tomēr konkrēts piedāvājums vēl tiks meklēts. Kučinskis tikai piebilda, ka plānotās reformas veselības finansējumā nenozīmēs izmaiņas nodokļos.

Arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) žurnālistiem norādīja, ka darba grupā panākta vienprātība par to, ka jāturpina diskusijas par veselības aprūpes sasaisti ar nodokļu nomaksu, bet tā ir tikai "zaļa ideja".

"Veselības aprūpe ir jāsaista ar sociālajām iemaksām, jo tad varētu redzēt statistiku, cik daudz veselībaspakalpojumu saņēmēju ir nodokļu maksātāji. Tāpat tas būtu papildus ieguvums, jo cilvēki saprastu, kāpēc jāmaksā sociālās iemaksās," teica finanšu ministre.

Veselības ministre Čakša pēc darba grupas sēdes atklāja, ka diskusijas par veselības nozares finansējumu norit profesionāli, un ministrei ir sajūta, ka nepieciešamais papildus finansējums tiks atrasts.

Kā ziņots, valdība 9.maijā atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotās valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, tomēr atsevišķiem jautājumiem, piemēram, veselības nozares finansējumam, risinājums vēl tiks meklēts.

Līdz šim izskanējušas dažādas versijas par iespējamo finansējuma avotu veselībai, tostarp minēta sociālo iemaksu likmes palielināšana.