Pētījums: Viltus ziņu ietekme uz Latvijas sabiedrību varētu būt diezgan liela 0

Sestdiena, 20 maijā 2017, 11:40 Versija drukāšanai

Pētījums: Viltus ziņu ietekme uz Latvijas sabiedrību varētu būt diezgan liela
Ir pamats domāt, ka dažādu viltus ziņu ietekme uz Latvijas sabiedrību varētu būt diezgan liela, secināts pēc Valsts prezidenta kancelejas pasūtījuma veiktajā pētījumu centra SKDS aptaujā par Latvijas iedzīvotāju medijpratību.


Ar aptaujas rezultātiem piektdien Rīgas pilī diskusijā "Latvijas drošība 21.gadsimtā. Viltus ziņas - gruzdošais drauds” iepazīstināja SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš. Aptaujā secināts, ka lielākā daļa iedzīvotāju saskaras ar viltus ziņām, kas pēc Kaktiņa domām norāda uz to, ka cilvēki viltus ziņas atpazīst.

 

Tomēr 20% aptaujāto ir snieguši atbildi, ka masu saziņas līdzekļos, internetā vai sociālajos tīklos reti saskaras ar informāciju, kas, viņuprāt, ir pilnīgi vai daļēji izdomāta, bet 5% norādījuši, ka nekad ar šādu informāciju nav saskārušies. Grūti atbildēt uz šo jautājumu bija 16% respondentu. Visgrūtāk atbildēt bija tiem, kuri ieguvuši tikai pamatizglītību. Šādi aptaujātie arī biežāk nekā respondenti ar vidējo vai augstāko izglītību atbildējuši, ka nekad ar šādām ziņām nav saskārušies.

 

Tikmēr gandrīz puse jeb 44% aptaujāto savas spējas atšķirt izdomātas ziņas no patiesām vērtēja kā ļoti labas vai drīzāk labas. Bet kā ļoti vājās vai drīzāk vājas savas prasmes un iemaņas novērtējuši 35% respondentu.

 

Cilvēki ar pamatizglītību biežāk savas prasmes atšķirt viltus ziņas novērtējuši kā drīzāk vājas un ļoti vājas, savukārt vērtējums par savām spējām atšķirt viltus ziņas no patiesām pieaug līdz ar izglītības līmeni. Proti, kā drīzāk labas savas spējas novērtē 36% aptaujāto ar vidējo izglītību, bet augstāko izglītību ieguvušo vidū šādi savas spējas novērtē jau 42% respondentu.

 

Vienā no aptaujas jautājumiem tika vaicāts, vai pēc respondentu domām ziņā par to, ka Vācijā migranti esot izvarojuši krievu pusaudzi vārdā Ļiza, fakti bijuši izdomāti vai īsti? No tiem respondentiem, kurus ziņa sasniedza, faktus par pilnīgi patiesiem šajā ziņā atzina 20% respondentu. Par faktu pilnīgu patiesumu bija pārliecināta lielākā daļa pamatizglītību ieguvušie, cilvēki vecumā pēc 55 gadiem un tie, kuri ģimenē sarunājas krievu valodā.

 

No vairākiem piedāvātajiem ziņu variantiem biežāk kā patiesāko respondenti atzina ziņu par to, ka aviokompānijas "air Baltic" lidmašīnai bija jāveic avārijas nosēšanās neatvērušās priekšējās šasijas dēļ. No tiem, kurus šī ziņa bija sasniegusi, tās faktus kā pilnīgi patiesus uztvēra 60% aptaujāto. Interesanti, ka 68% respondentu, kas savas prasmes viltus ziņu atpazīšanā bija novērtējuši kā labas, un kurus bija sasniegusi šī ziņa, šajā ziņā esošos faktus uztvēra par pilnīgi patiesiem.

 

Visgrūtāk novērtēt faktu patiesumu respondentiem bija ziņā par Norvēģijas izglītības ministres nostāju par speciālu stundu ieviešanu jaunākajās klasēs, kas būtu veltītas incestam kā normālai parādībai. Tieši puse aptaujāto nevarēja atbildēt par ziņā esošo faktu patiesumu, kamēr 11% faktus novērtēja kā pilnīgi patiesus, bet 18% kā daļēji izdomātus.

 

Savukārt, novērtējot viltus ziņu ietekmi uz sabiedrību, 53% respondentu pauda, ka ka tā ir drīzāk liela vai ļoti liela. Ietekmi kā drīzāk mazu vai ļoti mazu novērtējuši 29% aptaujāto, bet 19% bija grūti atbildēt uz šo jautājumu.

 

Arī šajā jautājumā atklājušās atšķirības dažādu izglītību ieguvušu cilvēku atbildēs. Tikai 31% aptaujāto ar pamatizglītību uzskata, ka viltus ziņu ietekme uz Latvijas sabiedrību un sabiedrisko domu ir drīzāk liela, tikmēr šādi uzskata 36% aptaujāto ar vidējo izglītību un jau 45% respondentu ar augstāko izglītību.

 

Aptaujā, kura norisinājās šī gada martā, piedalījās 1003 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Aptauja tika veikta tiešās intervijās respondentu dzīvesvietās.

0
Autors:LETA
Foto:kaboompics.com

Komentāri (0)

Citas ziņas

 

6. jūnijā, 15:46 Inženieru arsenālā – ne tikai retro tehnika, bet arī modernie skaistuļi!
30. maijā, 13:45 Erasmus+: unikāla iespēja Latgales Industriālā tehnikuma izglītojamajiem un darbiniekiem
20. maijā, 09:29 Zemākā un augstākā maksa par 1 kv. m apkuri Daugavpilī atšķiras 14 reizes
15. maijā, 09:31 Radošās rakstīšanas dienas nometne 7. - 9. klašu skolēniem Daugavpilī
8. maijā, 14:53 Klimata un enerģētikas ministrijas vadību nosver uz šķeldas svariem Daugavpilī
29. aprīlī, 12:54 Tiek noslēgta apkures sezona
25. aprīlī, 09:55 Sabiedriskā transporta mēnešbiļetes Daugavpilī: vai tas ir izdevīgi?
22. aprīlī, 09:16 No 1. jūlija tekstilizstrādājumiem tiks piemērots jauns nodoklis. Kas notiks ar apģērbu cenām?
17. aprīlī, 17:58 Ar darbnīcām #DrošaLatvija viesojas reģionos, lai veicinātu noturību pret manipulācijām informatīvajā telpā
16. aprīlī, 14:24 “INŽENIERU ARSENĀLA” PIRMĀ GADADIENA - "1 GADS KĀ 1 DIENA"
3. aprīlī, 13:43 Nākamo apkures sezonu Daugavpils uzsāks ar zemāku tarifu
27. martā, 17:47 Daugavpils Inovāciju centrā aizritēja STEAM dienas
19. martā, 19:32 Stilīgas sarunas Daugavpilī
11. martā, 12:08 Izglītojoša izstāde “Kosmoss ikdienā”
6. martā, 10:16 Paziņojums par lokālplānojuma redakcijas nodošanu sabiedriskajai apspriešanai

 

-LRT+



-LRT+


-LRT+

-LRT+

-LRT+

-LRT+

-LRT+

-LRT+

-LRT+


Laibas

Projekti

Projekti

Projekti

Projekti