To apstiprina arī par projektu atbildīgais Nacionālais veselības dienests.

Pirms divarpus gadiem toreizējā veselības ministre Ingrīda Circene („Vienotība”) solīja, ka ar jauno sistēmu pacienti elektroniski varēs paši paskatīties, kur ir īsāka rinda un paši izvēlēties, pie kura ārsta iet.

Sistēmu, kurā vienkopus varētu atrast pacienta slimības vēsturi, izmeklējumus, ievietot receptes, kā arī iestāties rindā pie ārsta, bija plānots izveidot jau pirms diviem gadiem. Tagad radušās nopietnas bažas par tā nākotni.

„Mēs šobrīd nodarbojamies un pētām mūsu „e- projektus”, jo mums ir bažas, vai gadījumā neiznāk mūsu „e-veselības” projektiem kā IZM „skolas.lv”. [..] Mēs esam noskaidrojuši, vismaz man ir zināms, ka tie paši izpildītāji, kas tur to lietu salaida grīstē, Veselības ministrijā ir piestrādājuši pie trīs projektiem, un es patlaban esmu uzdevis šo jautājumu skaidrot. Atbildes drīz būs,” tagad sola pašreizējais veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS).

Datorsistēmas ir izstrādātas, bet nav savā starpā saderīgas – atzīst par „E-veselības” projektu atbildīgajā Nacionālajā veselības dienestā. Informācijas apmaiņa starp sistēmām nav iespējama. Šobrīd tiek meklētas un labotas kļūdas, bet projekts jāpabeidz līdz šīs vasaras vidum.

Nacionālā veselības dienesta vadītāja Daina Mūrmane-Umbraško kā galveno problēmas iemeslu min projekta apjomīgumu un to, „ka izstrādē bija iesaistīti vairāki spēlētāji, kas varbūt nebija veiksmīgākā izvēle”.

„Tā situācija ir tāda, kāda ir, es neteiktu, ka tā ir absolūti bezcerīga, bet risks, ko ministrs minēja, ir ļoti reāls. [..] Mēs pašreiz esam uzsākuši sarunas par iespēju projekta izstrādes laiku pagarināt, šajās sarunās mēs esam procesā, tur ir gan Finanšu ministrija iesaistīta, gan Centrālā finanšu līgumu aģentūra,” skaidroja dienesta vadītāja.

Veselības dienestā arī skaidroja, ka pēdējos gados veselības nozare ir daudzkārt reformēta, mainījušies arī par projektu atbildīgie. Tas, tāpat kā neveiksmīgais Izglītības un zinātnes projekts skolas.lv, īstenots par Eiropas Savienības līdzekļiem.

„Skolas.lv” fiasko gan radījis ievērojumus zaudējumus arī valsts budžetā, un Izglītības un zinātnes ministrija vērsusies ģenerālprokuratūrā, jo disciplinārsodu atbildīgajiem vairs nav iespējams piemērot.

„Absolūtais vairākums cilvēku, ar diviem izņēmumiem, kas ir ziņojumā arī rakstīts, vairs nestrādā ministrijā, tāpēc mēs pret viņiem nevaram vērsties,” atzina izglītības un zinātnes ministres biroja vadītāja Linda Austere.

„Šī lieta nebija par izpildītājiem kā par pakalpojuma sniedzējiem, bet kā šis projekts tika vadīts un kur bija nepilnības pašas ministrijas darbā,” skaidroja Austere.

Portāls „Skolas.lv” darbu uzsāka jau 2008.gadā, bet piesaistīja ļoti nelielu apmeklētāju skaitu, kamēr lielu daļu tam paredzēto funkciju veiksmīgi spēja realizēt privātie uzņēmēji ar projektu „e-klase”.