Satversmes aizsardzības birojā (SAB) atrodas vienīgā oficiālā iekārta, ar kuru tiesībsargājošās un valsts drošības iestādes veic mobilo telefonu kontroli. Telefonu kontroles rezultātā iegūtie dati tiek nodoti operatīvās darbības subjektam - izmeklēšanas iestādei vai drošības iestādei, kas ir konkrēto telefonsarunu pārtveršanas iniciators un saņēmis Augstākās tiesas tiesneša sankciju.

SAB kompetencē ietilpst likumīga telefonsarunu kontrole, telefonsarunu kontroles tehnisko parametru un metodikas aizsardzība un iegūtās informācijas aizsardzība pret nesankcionētu izpaušanu līdz tās nodošanai operatīvās darbības subjektam.

Uzraudzību pār sarunu operatīvās noklausīšanās atbilstību likumam veic ģenerālprokurors un viņa īpaši pilnvaroti prokurori.

SAB pagājušā gada darbības pārskats liecina, ka pērn visbiežāk iekārtu izmantoja lielākā izmeklēšanas iestāde Latvijā - Valsts policija, kura ierosinājusi 41,9% no visām noklausītajām sarunām, Drošības policija ierosinājusi 20%, bet SAB - 12,5% no visām noklausītajām sarunām.

Valsts robežsardze pērn ierosinājusi 8,9% no visām noklausītajām sarunām, Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD) - 7,4%, Finanšu policijas pārvalde - 3,9%, Muitas policija - 3,5%, bet KNAB 1,9%.

KNAB arī 2015.gadā sarunu noklausīšanā ieņēma pēdējo vieto no visām augstākminētajām iestādēm, tomēr tie bija 4% no visiem ierosinājumiem. 2014.gadā KNAB ierosināja 4,8%, bet 2013.gadā 5% no visām noklausītajām sarunām. 2013.gadā sarunas vēl mazāk noklausījās Muitas policija un MIDD.

2012.gadā KNAB ierosināja 6,5% no visām noklausītajām sarunām un arī toreiz vēl mazāk sarunas noklausījās Muitas policija un MIDD.

Lai panāktu personu atzīšanu par vainīgu, izmeklēšanas iestādēm noklausītas sarunas ir tikai viens no pierādījumiem kriminālprocesos un pierādījumus iespējams savākt arī ar citām metodēm.