Sanāksmē ir plānota viedokļu apmaiņa par situācijas attīstību Turcijā pēc referenduma par konstitūcijas grozījumiem, lai nodrošinātu pāreju no parlamentāras uz prezidentālu republiku.

Neformālajā sanāksmē paredzēta arī atsevišķa darba sesija ar ES kandidātvalstīm - Albāniju, Maķedoniju, Melnkalni, Serbiju un Turciju, lai pārrunātu progresu ES Globālās ārpolitikas un drošības politikas stratēģijas ieviešanā un ES paplašināšanās procesā.

ES paplašināšanās politika joprojām ir galvenais reformu virzītājs Rietumbalkānu valstīs, un tā veicina labas kaimiņattiecības, reģionālo sadarbību, mieru un stabilitāti, norāda Ārlietu ministrijā. Ir būtiski iesaistīt un atbalstīt paplašināšanās procesā esošās valstis, lai tās turpinātu integrāciju ES un veiktu nepieciešamās reformas, kas sekmētu arī visa reģiona ilgtspējīgu attīstību, uzsver ministrijā.

Tāpat ārlietu ministri diskutēs par ES lomu ar globalizāciju saistītu izaicinājumu risināšanā.