"Mājsaimniecības visā pasaulē transformējas, pieaug viena cilvēka mājsaimniecību skaits - ne velti saka, ka modernā mājsaimniecība ir "viens cilvēks plus suns". Cilvēki kļūst arvien mobilāki, viņu privātās telpas nozīme samazinās, līdz ar to sekas būs mājokļa izmēru samazināšanās un koplietošanas telpu nozīmes pieaugums," skaidroja nekustamo īpašumu attīstītāja "New Europe" investoru attiecību vadītāja Inese Jureviča.

Viņa norādīja, ka patlaban jau vērojama tendence būvēt dzīvokļus, kas mazāki par 60 kvadrātmetriem, bet ASV un dažās Eiropas valstīs pat parādās tendence pāriet uz 16-18 kvadrātmetrus lieliem dzīvokļiem.

Jureviča sacīja, ka šādas tendences rosina cilvēku dzīvesstila izmaiņas, atbrīvošanās no visa liekā, praktiskums un efektivitāte.

"Cilvēki vēlas socializēties ārpus sava mājokļa. Komforta samazināšanos mājoklī kompensē estētiska ārtelpu plānošana, zonas kopīgai laika pavadīšanai. Tas ir arī jauns izaicinājums arhitektiem, projektēt šādus mājokļus," sacīja Jureviča.

Viņa piebilda, ka ārzemēs jau patlaban 40-50% dzīvokļu jaunajos projektos ir mazāki par 60 kvadrātmetriem. Latvijā joprojām lielākais jauno dzīvokļu īpatsvars ir platībā virs 60 kvadrātmetriem.

"Nākotnē mainīsies veids kā mēs dzīvojam, mainīsies tas kā mēs skatīsimies uz to, cik maksā tas, ka mums kaut kas pieder. Pagaidām mēs vēl nemākam uztvert kopīpašumu kā savu īpašumu, mūsu izpratnē īpašums beidzas ar dzīvokļa durvīm. Jānotiek izmaiņām domāšanā, kad tas notiks, tad šīs tendences īstenosies ātrāk," sacīja nekustamo īpašumu attīstītāja "Bonava" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Arī "Towers Constructions Management" biznesa attīstības vadītāja Irēna Viļuma piekrita, ka tirgū valdošā ir mikrodzīvokļu tendence. "Tas nozīmē efektīvu telpas plānošanu, to, ka mājai ir sociālā vide, kur cilvēks jūtas droši un komfortabli. Tas nozīmē, ka īpašums nesagādā problēmas makam un vienlaikus cilvēks saņem visus nepieciešamos pakalpojumus," skaidroja Viļuma.