Tāpat grozījumi likumā paredz, ka ēku īpašniekiem būs jāinformē pircējs, īrnieks vai nomnieks par ēkas energoefektivitātes rādītajiem.

Grozījumi likumā paredz arī pienākumu un atbildību visiem publisku ēku īpašniekiem, ja to īpašumam ir jāveic energosertificēšana, izvietot energosertifikātu apmeklētājiem redzamā vietā.

Ar grozījumiem likumā tiek arī palielināts potenciālais ēku skaits, kurām jāveic energosertifikācija. Vienlaikus energosertifikātā ne tikai tiek noteikts tās enerģiju patērējošais gada līmenis, bet tiek sniegti arī ieteikumi energoefektivitātes uzlabošanai, kas potenciāli nākotnē var samazināt attiecīgās ēkas izmaksas, turklāt nākotnē veicinās valsts energobilances samazināšanos.

Ekonomikas ministrija uzsver, ka ēku energoefektivitātes uzlabošana ļaus samazināt enerģijas patēriņu ēkās un attiecīgi oglekļa dioksīda izmešu daudzumu atmosfērā.

Viena energosertifikāta cena var būt no 300 līdz 1500 eiro, atkarībā no objekta atrašanās vietas, ēkas vai ēkas daļas lieluma, sarežģītības un tirgus apstākļiem. Likumā noteiktā pienākuma īstenošana var radīt ēkas vai ēkas daļas īres, nomas vai pirkuma maksas pieaugumu.