Viņa pieļāva, ka šogad kartupeļu audzēšanas platības varētu saglabāties iepriekšēja gada līmenī, pateicoties pārstrādes kartupeļu platību pieaugumam. Arvien biežāk kartupeļu audzētāji izlemj par labu nevis pārtikas kartupeļu audzēšanai, bet gan pārstrādes kartupeļu ražošanai. "Latvijā audzētājiem pārtikas kartupeļiem ir gana grūti konkurēt ar ievestajiem lētajiem kartupeļiem no Polijas. Ir cerības, ka šogad nesamazināsies kartupeļu audzēšanas platības, jo viens no nozares glābējiem ir pārstrādes sektors. Cilvēki izlemj audzēt kartupeļus pārstrādei, jo tur saskata reālās realizācijas iespējas," sacīja Kraukle.

Asociācijas vadītāja atzina, ka pārtikas kartupeļus Latvijā ir grūti realizēt. Arī publiskajos iepirkumos joprojām ir apgrūtinoši startēt iepirkuma nosacījumu dēļ. "Ne jau visi, kas iepērk pārtikas produkciju valsts un pašvaldības iepirkumos, ir gatavi piestrādāt pie iepirkuma dalīšanas lotēs. Nereti saimniecības, kas audzē kartupeļus, neražo, piemēram, putraimus un miltus, kas ir iepirkuma nosacījums. Gana sarežģīti ir piedalīties šajos iepirkumos," sacīja Kraukle.

Turpretī pārstrādes kartupeļus ir vieglāk realizēt, jo zemniekiem ir lielāka pārliecība, ka pārstrādes uzņēmums, ar kuru panākta vienošanās, iegādāsies visu saimniecībā izaudzēto kartupeļu ražu.

Komentējot to, vai pērn ievāktā kartupeļu raža šogad tirdzniecībā būs pieejama, kamēr nebūs ievākta jaunā raža, Kraukle atbildēja apstiprinoši. Latvijas kartupeļu audzētājiem, kas pērn ievākto ražu joprojām uzglabā, joprojām ir produkcija, ko realizēt. Līdz ar to kartupeļu līdz jaunajai ražas sezonai, visticamāk, neaptrūksies.

Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības mērķis ir apvienot kartupeļu audzētājus un pārstrādātājus, lai koordinētu biedrības biedru savstarpējo darbību kopīgu interešu aizstāvēšanai, veicinātu sadarbību, tirgus attīstību un iekšējā tirgus aizsardzību, kā arī, lai pārstāvētu savu biedru intereses attiecībās ar valsts varas, pārvaldes un citām institūcijām Latvijā un ārzemēs, kuru darbība ietekmē biedrības biedru intereses.